Jau no agra rīta Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēlās NATO karogs. Ceremoniju pavadīja bruņoto spēku pārstāvji no Latvijas un NATO valstīm - Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas un citām, kuru karavīri patlaban NATO kaujas grupas sastāvā atrodas Latvijā.
“Visus tos gadus, ko mēs esam pavadījuši starptautiskajās operācijās, dodot savu artavu gan NATO, gan kolektīvajā aizsardzībā, mēs patiesībā šobrīd saņemam pretī, jo NATO ir vairāk nekā tūkstoš karavīri, kuri ikdienā ir kopā ar mums un ikdienā rūpējas par mūsu valsts aizsardzību,” uzsvēra Sauszemes spēku brigādes komandieris, pulkvežleitnants Sandris Gaugers.
Atzīmējot gadadienu, NATO karavīrus Ādažu bāzē apmeklēja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) un Saeimas deputāti. Politiķi vēroja bruņoto spēku mācības, kā arī nolika sveces pie pieminekļa, kas godina starptautiskajās operācijās kritušos Latvijas karavīrus.
Savukārt piektdien, 29. martā, pirmo reizi vēsturē NATO karogs pacēlies arī pie Ārlietu ministrijas, kur apskatāma izstāde ar vēsturisko dienu svarīgākajiem dokumentiem, to vidū arī protokols par Latvija pievienošanos NATO, un pulcējas notikumu aculiecinieki.
“Visemocionālākais bija tas brīdis, kad NATO ģenerālsekretārs Lords Robertsons pavaicāja pārējiem NATO valstu vadītājiem, vai viņi piekrīt vairāku valstu, tajā skaitā Latvijas uzaicināšanai un, kad iebilžu nebija, viņš ar āmuriņu noklaudzināja un lēmums bija pieņemts,” atcerējās NATO iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Māris Riekstiņš.
Latvija oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei saņēma 2002. gadā Prāgas samitā. Tajā izskanēja vēsturiskā prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna, kurā rūpīgi klausījās gan ASV prezidents Džordžs Bušs, gan citi NATO valstu līderi, bet jau pēc diviem gadiem 29. martā Latvijas delegācija Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus un līdzās Lietuvai, Igaunijai un kopumā septiņām valstīm oficiāli pievienojās aliansei.
