Ar mīlestību pret dzīvi caur kameras aci – Okupācijas muzejam uzdāvināti unikāli fotoalbumi par padomju dzīvi Kārsavā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Okupācijas muzejam ir uzdāvināti trīs vēsturiski fotoalbumi, kuros apkopoti simtiem padomju laikos iemūžinātu brīžu, kurus uzņēmis kārsavietis Aleksandrs Proboks. Par spīti latgalieša sūrajam liktenim, fotogrāfijas parāda, ka viņš mīlēja dzīvi. Vēsturiskās bildes palīdzējušas izpētīt Proboka mūžu un izveidot rakstu, kas ir publicēts jaunākajā darbā „Kārsavas stāsti II”. Kā atzīmēja grāmatas zinātniskais redaktors – fotogrāfa uzņemtie mirkļi sasaucas ar cilvēku stāstīto par padomju laikiem.

Okupācijas muzejam uzdāvināti unikāli fotoalbumi par padomju dzīvi Kārsavā
00:00 / 05:17
Lejuplādēt

Ar dziesmām latviešu un latgaliešu valodā dziedātājs Arnis Slobožaņins grāmatas „Kārsavas stāsti II” atklāšanā lika saprast, ka stāsts nav tikai par jauno izdevumu, bet arī par kādu latgalieti, kura caur kameras aci redzētais un uzņemtais tagad ir uzdāvināts Latvijas Okupācijas muzejam. Stāsts ir par kārsavieša Aleksandra Proboka trim fotoalbumiem, kuros apkopotas bildes lielākoties no pērnā gadsimta 50.–60. gadiem.

Lielākajā no tiem fotogrāfijas ir sakārtotas pēc tematiem, piemēram, sadaļā „Celtniecība” vienā no attēliem redzama kāda smaidīga sieviete, kura rokās tur ķieģeļus. Savukārt tematā „Sports” ir apkopoti mirkļi no fizkultūras nodarbībām skolās. Otrā albumā ir Proboka biogrāfija un viņa ģimenes dzīve, bet pavisam mazā – dziesmu svētki un Kārsavas rajona kultūras pasākumi.

Izdevuma atklāšanu apmeklēja lielākoties grāmatas autori, muzeja darbinieki un cilvēki, kas palīdzēja darbam tapt. Taču bija arī viesi, kuru vidū bija arī Mārtiņš Zvīgulis, kuram vecās fotogrāfijas atsaucot atmiņā bērnību.

„Tā padomju mašinērija jau pa lielam [ir] tāda laika mašīna, kurā tu nesaproti, vai tu esi 80. gadā vai 50. gadā, jo viss ir viens un tas pats. Es atceros no savas bērnības tieši tos pašus skatus ar tām pašām drēbēm, ar to visu darba ļaužu sapni "Volgu", kas ir 50.–80. gadu mašīna. Tā laika mašīna, ko padomija ieviesa, tā principā ir unikāla,” stāstīja Zvīgulis.

Simtiem melnbalto fotogrāfiju palīdzējušas izpētīt Proboka dzīvi, ko vienā no grāmatas „Kārsavas stāsti II”  rakstiem analizējis izdevuma zinātniskais redaktors, Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs. Viņš atzīmēja, ka iemūžinātie brīži sasaucas ar cilvēku stāstīto par padomju laikiem.

„Caur šīm fotogrāfijām tiek dokumentētas dažādas tā laika aktivitātes, un, saliekot tās kopā ar atmiņām un oficiāliem dokumentiem, mēs varam uzburt to ainu, kāda mūsu valsts vēsturē vai konkrēti Kārsavas apkārtnē šajā laikā ir bijusi. 

Būtu vērtīgi padomju laiku izvērtēt pēc iespējas objektīvi, gan ņemot vērā cilvēku atmiņas, kas ir vairāk varbūt pozitīvas pēc padomju laikiem, gan ņemot vērā faktorus, ko padomju okupācijas laiks nozīmē nevis šiem indivīdiem, bet Latvijas valstij kopumā. Kas bija tie šķēršļi un ierobežojumi, ko viņi nevarēja darīt, jo fotogrāfijās mēs redzam tikai to medaļas vienu pusi,” stāstīja pētnieks.

Vēsturiskie albumi Okupācijas muzejam, iespējams, nebūtu uzdāvināti, ja pagājušā gadsimta 90. gados par Proboku nebūtu sacerējusi rakstu tolaik vēl skolniece Ineta Zelča Sīmansone. Viņa ir jaunākās grāmatas sastādītāja un projekta vadītāja. Sieviete pastāstīja, ka toreiz fotogrāfs viņai atdeva savas jaunākās atmiņu grāmatas „No Rītupes līdz Kolimai” manuskriptu un citas piezīmes, ko pēcāk viņa uzdāvinājusi Okupācijas muzejam. Kad bija jau iznākusi Kārsavas stāstu pirmā grāmata un domas raisījās par otro darbu, Proboks jau bija devies mūžībā un viņa ģimene uzdāvinājusi iepriekš minētos fotoalbumus Sīmansones ģimenei.

„Manuprāt, Okupācijas muzejs būtu īstākā vieta, kur to materiālu glabāt. Ģimene piekrita. Tas būs pilnīgs arhīvs, kas, manuprāt, ir labākais. Tad, kad pētnieki nāks uz šejieni pētīt, tad viņiem nebūs jāmeklē pa dažādiem avotiem. Arhīvs būs pilns un nokomplektēts,” stāstīja Sīmansone.

Okupācijas muzeja direktores vietniece un galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča uzsvēra: „Tik liela kolekcija, kas atspoguļotu dzīvi padomju laikā Latvijā, es pieņemu, mums ir pirmā. Es vēl neesmu saskaitījusi šīs fotogrāfijas, bet, ņemot vērā, ka tie ir trīs albumi, iespējams, ka tā ir lielākā kolekcija, kas tagad ir mūsu muzeja krājumā un kas tieši attiecas uz Latvijas teritoriju padomju laikā.”

Viņa atzīmēja, ka, par spīti Proboka sūrajai dzīvei, kuras laikā viņš par Latvijas un Padomju Savienības robežas nelegālu šķērsošanu bija izcietis sodu Krievijas Tālajos Austrumos un pēcāk bija iesaukts Sarkanās armijas soda bataljonā, viņa fotogrāfijas parāda, ka viņš mīlēja dzīvi.

„Mēs varbūt šodien esam pieraduši pie tā, ka katram ir mobilais telefons un mobilajā telefonā ir kamera, un jebkuru interesantu vietu vai lietu mēs fiksējam, varbūt pēc tam arī ar vieglu roku to izdzēšot.

Bet viņš [Proboks] noteikti, šos uzņēmumus izdarīdams, apzinājās sava darba nozīmīgumu. Arī tas, kā šīs fotogrāfijas ir sakārtotas, norāda, ka tas ir izdarīts sistemātiski un kopā ar anotācijām,” stāstīja muzeja pārstāve.

Fotoalbumus muzejā izstādīt pagaidām nav plānots, taču tie būšot pieejami dažādiem pētniekiem un studentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti