Ar lokiem Latvijā tomēr nevarēs medīt

Ar lokiem un arbaletiem tomēr Latvijā nedrīkstēs medīt dzīvniekus, ceturtdien trešajā, galīgajā lasījumā par Medību likumu lēma Saeima. Saeima lēmumu pieņēmusi pēc emocionālām diskusijām, kuru laikā tika norādīts uz amatpersonu ieinteresētību, runāts par dzīvnieku medīšanas īpatnībām un stāstīts par savu personisko pieredzi. Pārējo medību likuma grozījumi atbalstīti.

Jau pirms Saeimas sēdes pie Jēkaba ielas nama pulcējas cilvēki ar plakātiem. Izveidots neaizkurts ugunskurs, uz kura tiek cepts rotaļu briedis, apkārt sakrautajām pagalēm dejo un klaigā cilvēki ar krāsotām sejām, mugurā uzvilkuši nodriskātus maisus un gaisā cilājot loks un bultas. Tā dzīvnieku tiesību aizstāvji protestē pret medību likumā iestrādātajām normām, kas ļautu medīt ar loku. Solvita Vība uzsver - medīt briežu dārzos ar loku ir pilnīgi nepieņemami: "Mednieki runā par to, ka loki ir ļoti drošs medību veids pilsētā. Mīļie kungi, pilsētā ir aizliegts medīt vispār. Viņu arguments ir, ka varētu tikt galā ar bebru problēmu. Vai tiešām kādam tas liekas iespējams, ka šie mednieki skries pa purviem un medīs bebrus?"

Tāpat kā iepriekš, temats par loka medībām arī piekdien raisīja deputātu runas plūdus par cietsirdību pret dzīvniekiem un par bagātnieku izklaidēm. Tika ironizēts, ka, atļaujot medības ar loku, jāatļauj arī medības ar cirvi, nazi un āvu.

„Man jau patika, ka mēs tā forši likumam pa vidu pasvinējām un iedzērām alu, un tagad ķersimies pie Medību likuma” - Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Dūklavs uzsāk izskatīt grozījumus Medību likumā pēc tam, kad Seima apsveikusi savus Jāņus un Līgas ar zaļiem vainagiem.

Tikpat krāšņi, cik pie Saeimas atnākušie protestētāji, grozījumus vērtē arī Saeimas deputāti, kuru vidū lielākās diskusijas izraisa tieši jautājums par to, vai paplašināt iespējas medīt ar loku un arbaletu.

Reformu partijas deputāts Gunārs Igaunis: ”Tai nabaga stirnai varam piedāvāt mirt ne tikai no lodes vai skrots, bet karaliski - no bultas, kas maksā 15 latus. Cik daudz mums būs Robini Hudi, kas staigās pa mežu.”

"Patiesībā runa ir tikai par asiņainu izklaidi, varbūt nevajag kautrēties un atļaut medības arī ar šķēpiem, cirvjiem, dinamītu, trotilu, ložmetēju, granātām vai lielgabaliem. Varbūt vienkāršāk - ar nažiem,” ironizē Valērijs Agešins no "Saskaņas centra".

Oponē Atis Lejiņš no "Vienotības: "Dzīvniekiem jābūt "šansei" izdzīvot. Es, piemēram, pie saviem zaķiem tuksnesī pielīdu vismaz 30 metru tuvumā un tad bija vienlīdzīga cīņa, Agašina kungs.”

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns norāda, ka darbs pie likuma ildzis divus gadus un tā saskaņošanā iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kuru viedokli deputāti arī aizstāvējuši.

Turpina un Dzintars Ābiķis no Zaļo zemnieku savienības un

Dzintars Rasnačs no Nacionālās Apvienības aicināja būt nopietnākiem llikuma grozījumu analīzē: "Ir atsevišķi deputāti, kuru šorīt ieraudzīja teatralizētu priekšnesumu par šo tēmu un tā iedvesmojās, ka sāka lamāt savus kolēģus un iztirzāt viņu asinskārās un nežēlīgās rakstura īpašības. Tikai nez kāpēc šodien mums ir trešais lasījums. Kur tad jūs bijāt pirms tam ar savu skaļo retoriku?”

"Ja mēs to nedarīsim - to dara francūži, somi. To dara mūsu konkurenti. Kāpēc mums nokaut jebkuru uzņēmējdarbību pašā saknē?” iebilda Dzintars Ābiķis no Zaļo un Zemnieku savienības.

Pēc balsojuma Saeimas deputāti noraida iespēju medīt ar lokiem un arbaletiem. Tomēr pārējos priekšlikumus atbalsta. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekiem būs lielākas tiesības medīt dzīvniekus, kas apēd viņu ražu. Tāpat jaunie noteikumi liedz medīt kapsētās un pilsētās, un ir jauns regulējums, kas nosaka medījamo dzīvnieku skaitu pēc populācijas.

Medību likuma grozījumi paredz samazināt medniekiem administratīvo slogu un ieviest efektīvāku mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanai.

Tāpat grozījumi, sākot no nākamā gada, paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apjomam un turpmāk katru sugu varēs medīt atbilstoši populācijas stāvoklim. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.

Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Līdzšinējā likuma redakcija noteica, ka šajās teritorijās bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.

Kopumā Latvijā ir 24 000 aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti