Vēss, vēls rudens vakars. Autobusa pieturā sieviete ar diviem trīs un piecus gadus gadus veciem puisēniem. Bērni, ģērbti plānos krekliņos, acīmredzami salst. Vienam bērnam nav zeķu, sievietei nav apavu. Rīgas Pašvaldības policijas ziņojumā norādīts – sieviete grīļojas, nevar nostāvēt kājās. Alkometrs uzrāda trīs promiles. Datu bāzē ziņas par tēvu nav atrodamas, puisēni divas stundas pēc mātes aizturēšanas tiek nogādāti krīzes centrā.
Šādās situācijās par soda apmēru lemj administratīvā komisija. Rīgā novērots, ka par bērnu pieskatīšanu alkohola reibumā lietu skaits dramatiski pieaug, jo cilvēki aktīvāk ziņo. Lielākā daļa sodu neapstrīd. Taču vienlaikus soda piemērotāji jūt nepieciešamību pēc papildinājuma Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
"Ja kāds prasītu, kur ir teikts, ka nedrīkst dzert un pieskatīt bērnu – tad šobrīd tas teikts nekur nav. (..) Sociālā nepieciešamība rāda uz to, ka šeit ar veselo saprātu, kurš arī nav atcelts, nepietiek. (..) Acīmredzot tā sabiedriskā vajadzība likumā ir jāieraksta," saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā atbalsta arī Labklājības ministrija. Runa ir ne vien par alkohola lietošanu publiskā vietā, bet arī mājās, ja tiek pieskatīti bērni. Ministrijā norāda – vecākiem jāspēj nodrošināt bērna drošība. Nav runas par vienu vīna glāzi svētkos.
Gan likumsargu, gan vēlāk arī administratīvās komisijas pienākums būs vērtēt robežšķirtni, vai reibums ļauj parūpēties par bērnu.
Tāpēc likumā netiks noteikts pieļaujamais promiļu skaits. "Vienam cilvēkam tas neadekvātais stāvoklis var iestāties ātrāk un, ja tas ir vēl kombinācijā ar narkotiskajām vielām, ja tas ir kombinācijā ar dažādām zālēm, ja tas ir vēl saistīts ar personas īpašo veselības stāvokli, tad ir ielikts princips un normas piemērotājam ir pienākums vērtēt," skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens.
Rīgas pašvaldības policijā norāda – policisti uz vietas nepieņem lēmumu, kas saistīts ar bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Gan situācijas aprakstu, gan kameras fiksēto vērtē administratīvā komisija. "Ja komisija uzskatīs, ka reibums nebija tik liels, tad komisijai būs iespēja izbeigt administratīvo pārkāpumu lietvedību," saka Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas priekšniece Ligita Pēlmane.
Viņa norāda - viens no būtiskākajiem likuma grozījumu mērķiem ir saukt pie atbildības arī apreibušu aukli vai jebkuru citu, kas pieskata bērnu. Pašlaik par citas personas atrašanos reibumā ar bērnu atbildība tiek piemērota bērna vecākiem, pat ja viņi nav vainīgi. "Normatīvais regulējums būs tāds, ka būs iespējams saukt pie atbildības arī to personu, kura uzraudzīja šo bērnu tajā laikā, kad viņa lietoja alkoholu. Tāds arī ir šo grozījumu mērķis," uzsver Pēlmane.
