Lietas, kuras nonāk pie tiesu izpildītājiem, ir dažādas. Pamatā tie ir administratīvie pārkāpumi, par kuriem cilvēki ir sodīti ar naudas sodiem. Visbiežāk tie ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Gadās arī pārkāpumi, kas pastrādāti alkohola reibumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Makšķerēšana bez atļaujas vai sīkais huligānisms un citi gadījumi.
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana stāsta – ja cilvēks ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, viņam par šo nodarījumu policija piemēro naudas sodu. Tas jāsamaksā noteiktā laikā – samaksas termiņš norādīts uz soda kvīts. Ja to labprātīgi neizdara, soda piedziņa nonāk pie tiesu izpildītājiem.
Tiesu izpildītāji no cilvēka piedzen ne tikai uzlikto sodu, bet arī naudu par tā piedziņu. To paredz Civilprocesa likums.
Izstrādājot jauno administratīvo pārkāpumu likumu, kurš spēkā varētu stāties pēc nepilniem trim gadiem, piedziņas kārtību varētu mainīt. “Ja mēneša laikā persona nesamaksā,
tad par naudas soda neizpildi tiek paredzēts uzrēķins, un tā katru mēnesi summa paaugstinās, līdz sasniedz 75%. Un tikai tad nodod tiesu izpildītājiem.
Tā motivējot pēc iespējas ātrāk samaksāt,” stāsta ministrijas ierēdne Armagana.
Ministrijā vēlas, lai cilvēks nevilcinātos ar labprātīgu soda samaksu un negaidītu, kad pie durvīm klauvēs tiesu izpildītājs.
Jaunajā kārtībā padomāts arī par situācijām, kad cilvēks visu sodu uzreiz labprātīgi samaksāt nevar. “Kaut gan, protams, ja tai personai nav naudas, viņai ir lielais sods, tad ir opcija paredzēta, ka viņa nāk un saka, ka šobrīd nevar samaksāt, tātad viņai var atlikt maksājumu piemēram, par mēnesi. Vai arī sadalīt un pateikt, ka es maksāšu periodiski tad, kad man nāks alga, bet es maksāju pa daļām, tā iespēja arī ir,” stāsta Armagana.
Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomē iecerētās izmaiņas komentēt vēl nevarēja. Padomes vadītāja vietniece Iveta Kruka sacīja, ka ar šīm iecerētajām izmaiņām padome vēl nav iepazinusies. Tāpēc nevar spriest, kā tās ietekmētu tiesu izpildītāju darbu.
