- Līdz pavasarim cer pieņemt regulējumu elektrisko skrejriteņu lietošanā.
- Likumā paredzēs, ka elektrisko skrejriteņu ātrums nevarēs pārsniegt 25 km/h.
- Ar tiem nevarēs pārvietoties pa brauktuvēm.
- Ar to ļaus braukt no 14 gadu vecuma, jābūt velosipēdista apliecībai.
- Šogad 10 mēnešos fiksēti 53 negadījumi ar skrejriteņiem - ievainoti 35 cilvēki, divi gājuši bojā.
- NVO kritizē piedāvāto regulējumu – tas esot pārāk šaurs.
Aptuvenas aplēses liecina, ka Rīgā siltajā sezonā izmantoti vismaz 1500 elektriskie skrejriteņi, taču patiesībā to varētu būt daudz vairāk. Likumos trūkst regulējuma, ko attiecināt uz šo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē.
Sagatavotās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā piedāvā noteikt, ka elektriskais skrejritenis ir transportlīdzeklis, kuram nav pedāļu, tas paredzēts vienam cilvēkam, ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu.
Tā ātrums nevarēs pārsniegt 25 kilometrus stundā.
Atšķirībā no velosipēda ar elektriskajiem skrejriteņiem nedrīkstēs pārvietoties pa brauktuvēm, kur atļautais ātrums ir virs 50 km/h, bet drīkstēs braukt pa ietvēm, velojoslām un parkos.
Ar to braukt būs ļauts no 14 gadu vecuma, vadītājam jābūt velosipēdista apliecībai.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka skrejriteņiem jābūt apgaismojumam priekšā un aizmugurē, tam ir vadības sviras vai instrumenti, piemēram, spidometrs, iespējami dažādi ātruma režīmi.
“Ar šo regulējumu mēs pasakām, ka šāds transportlīdzekļa veids, kādu mēs jau bieži redzam uz ielām, ir visiem saprotams un viegli vadāms, ja vien braucējs nepieļauj kādas rupjas kļūdas. Tas ir kontrolējams un viegli saprotams transporta līdzeklis; arī notiekot sadursmei, sekas nebūs lielas,” norādīja ministrijas pārstāvis.
Elektrisko skrejriteņu braucējus aizvien biežāk fiksē arī ceļu satiksmes negadījumu statistikā. Šā gada 10 mēnešos Valsts policijā fiksēti jau 53 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi un ievainotas 35 personas un ir 2 bojāgājušie.
Uz jautājumu, vai piedāvātais regulējums būs pietiekami stingrs, Vectirāns norādīja, ka citu valstu pieredze ir vērtēta.
„Jā, esam pētījuši Francijas, Vācijas, Portugāles, Slovākijas, Izraēlas un citu valstu pieredzi. Daudzviet ar elektriskajiem skrejriteņiem aizliegts pārvietoties pa ietvēm, Vācijā to atļautais ātrums ierobežots līdz 20 km/h. Bet mēs esam izvilkuši to vidējo un piemērojuši savām vajadzībām,” sacīja Vectirāns.
Tomēr nevalstiskās organizācijas kritizē piedāvāto regulējumu – tas esot pārāk šaurs.
Biedrības „Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs norādīja, ka „paši ministrijas darbinieki prezentācijā pašā pirmajā slaidā rādīja Francijā valsts līmenī pieņemto likumu, kurā fiksēti visi personalizētie elektriskie pārvietošanās līdzekļi, kas ir iekļaujoša definīcija. Tā uzskaita arī visus tos plašākai sabiedrībai nezināmos un dīvainos pārvietošanās līdzekļus, kas redzami arī Rīgas ielās: elektrisko dēli ar vienu riteni vai ar četriem riteņiem, braucamais uz viena rata un bez stūres, gan ierastais skrejritenis.
Tātad noteikumi attiecas uz tiem visiem. Turpretī Latvijā Satiksmes ministrija piedāvā ārkārtīgi šauru definīciju!”
9. janvārī Ceļu satiksmes likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē, un nākamā gada pirmajos mēnešos tos vērtēs valdībā un Saeimā, kur biedrības iebildumus varētu sadzirdēt.
Likuma izmaiņas līdz ar grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos iecerēts pieņemt līdz aprīlim.
