Ar kuģu parādi atklās Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinības

Par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei piektdien, 9. augustā, Rīgas jūras līcī notiks militāro kuģu parāde, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

Kuģu parādi pieņems Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un tajā piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un aicinātie viesi.  

Turpinot tradīciju, Valsts prezidents svinīgā ceremonijā Jūras spēku karoga kātā iedzīs sudraba karoga naglu.

Kuģu parādē piedalīsies Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 "Virsaitis", apgādes kuģis A-90 "Varonis”, mīnu kuģi M-04 "Imanta" un M-05 "Viesturs", patruļkuģi P-08 "Jelgava" un P-09 "Rēzekne", kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas apgādes kuģis "Werra", Igaunijas štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.

Svētku pasākumi turpināsies sestdien, 10.augustā. Rīgas Doma baznīcā plkst. 10 notiks ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras spēku orķestra pavadībā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Plkst. 12 izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma.

Savukārt plkst. 14 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem (1981-1970) un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim (1957-2013), kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999. gada līdz 2005. gadam.

Svētku laikā ikviens iedzīvotājs varēs apmeklēt gan Latvijas, gan sabiedroto valstu kuģus. Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē kuģus būs iespējams apskatīt 10. un 11. augustā no plkst. 12 līdz 17.

Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa.

Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā  tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi, norāda AM.

1921. gada 12. jūnijā ūdenī nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis", kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.  Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras pārvaldi likvidējot, pie  galvenā štāba priekšnieka saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu (admirālis kopš 1927. gada). 

1924. gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu, savukārt 1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla komandkapteini T. Spādi.

AM atzīmē, ka Kara flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa "Sams".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti