Pašlaik no 20 Rīgas kapsētām atvērtas, kurās ierāda vietas jauniem apbedījumiem, ir tikai Bolderājas un Jaunciema kapi. Pārējās ir vai nu slēgtas pavisam, vai arī pieejamas tiem, kam tur jau iekārtotas ģimenes kapavietas. Jaunu kapavietu potenciāls Rīgā ir 10 – 15 gadu.
“Katru gadu kapsētu teritoriju paplašinājām par diviem hektāriem, un kopējais apbedījumu skaits gadā sanāk ap septiņiem tūkstošiem. Šo jautājumu risinās tā, ka urnas nevajadzēs apbedīt kapsētās, tās būs vienota stila būves, un varam novietot urnas kolumbārijā,” stāsta Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Karina Arakčejeva.
Kolumbārijs patlaban top Otrajos Meža kapos, tā būvniecība izmaksās vairāk nekā 180 tūkstošus eiro. Kolumbārijā būs vieta 288 četrvietīgām nišām urnu novietošanai. Līgumu par urnu plaukta izmantošanu slēgs uz 20 gadiem ar iespējām to pagarināt.
Par vienu nišu Rīga domā prasīt 733 eiro, kas ir sešas reizes vairāk nekā par vienu kapavietu.
Pret tādas maksas noteikšanu iebilst pašas Rīgas domes Juridiskā pārvalde. Tajā norāda, ka kapu uzturēšana ir pašvaldību funkcija, kas saskaņā ar likumu īstenojama par budžeta naudu.
Tomēr Rīgas domes Mājokļu un vides departaments tam nepiekrīt, sakot, ka par kapavietām maksu prasa visās pašvaldībās. “Pašvaldības budžets šos izdevumus diemžēl nevar nosegt. Līdz ar to kapsētu darbība, arī kapavietu ierādīšana un tagad paredzētā urnu vietas ierādīšana kolumbārija nišā sedz daļēji šos izdevumus, kas ir nepilna pusmiljona apmērā – vairāk nekā 400 tūkstoši – katru gadu, kas ir būtisks finansējums. Uzskatām, ka šeit nav nekāda pretruna ar pašvaldību likumu,” saka departamenta galvenā juriste Ināra Reigase.
Runājot par saistošo noteikumu grozīšanu, ar ko noteiktu kārtību paredzēs arī jaunā kolumbārija izmantošanai, Rīgas Mājokļu un vides komitejā radās arī diskusija, vai urnas neļaut apglabāt arī slēgtajos galvaspilsētas kapos, ja tajos ir brīvas vietas. Deputāti sola šo jautājumu pētīt plašāk.
