Eiropieši pirmdien pulksten vienos pēc Latvijas laika noturēja klusuma brīdi, pieminot Parīzes terorakta upurus. Latvija tika izsludināta oficiāla sēru diena un daudzviet pie namiem izkārti Latvijas karogi sēru noformējumā.
Savukārt pie Francijas vēstniecības Rīgā uz klusuma brīdi pulcējās vairāki desmiti dažādu paaudžu iedzīvotāju, kas arī dienas garumā turpināja nest ziedus un iedegt sveces. “Tas var notikt jebkurā pilsētā. Franču tauta mums ir palīdzējusi, atbalstot mūsu neatkarību,” saka kāda sieviete. Nožēlu par notikušo pauž kāds uzrunātais vīrietis: “Vienkārši žēl ir. Terorisms ir šausmīgs, neiedomājams. Mēs esam laimīgi, ka mūsu mājās tas pagaidām nenotiek.”
Tāpat pie vēstniecības vārtiem piemiņas brīdī netrūka Latvijas viesu no dažādām valstīm, kas jau paguvuši iegūt informāciju par iespējām kaut kur pieminēt Parīzes traģēdijas upurus. Ričards no Lielbritānijas norādīja, ka jūt pienākumu Francijas sabiedrībai neļaut justies vienai pēc terorakta.
Turpat līdzās piemiņas sveci iededza arī tūriste no Kanādas Lorna: “Es vienu gadu studēju arī Parīzē, un es nesaprotu, kas notiek, patiešām nesaprotu. Es sekoju jaunākajiem ziņu izlaidumiem un, redzot, ka tā vienkārši tiek apšaudīti mierīgie iedzīvotāji... Vēlreiz atkārtošos, bet es nesaprotu, kur mūsu laikmetā pazudusi cilvēcība. Un es domāju, ka ir būtiski šeit atnākt un izrādīt cieņu cietušajiem un bojāgājušajiem, mums tieši tagad ir jābūt vienotiem.”
Piemiņas klusuma brīdī sastaptā jauniete Līga pastāstīja, ka viņai notikumi Parīzē ir tuvi un pat personīgi, jo jaunietei tur ir vairāki draugi. Turklāt janvārī viņa pati plāno Parīzē sākt studijas, un asiņainie notikumi Francijā viņu no ieceres neatturēšot.
Pēc Parīzē notikušajiem teroraktiem Rīgas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga piecu Rīgas franču izglītības iestāžu teritorijas. Tikmēr pašas skolas sēro. Ar klusuma brīdi Parīzes slaktiņos bojāgājušos pirmdien godināja arī Žila Verna Rīgas Franču skolā.
Šajā skolā mācību valoda ir franču, arī pedagogi ir no Francijas, un viņi ir gatavi atbildēt uz skolēnu jautājumiem par notikušo. Pie ieejas skolā pirmdien dega sveces karoga krāsās un plakāts vēstīja – “Mēs esam visi kopā”.
“Mums personīgi tas nozīmē ļoti daudz. [..] Nevis kurināt naidu, bet izrunāt – kas ir kas,” atzina skolēnu tētis Aivars Metla-Rozentāls.
Skolas direktore Marianna Drobota atzina, ka par laimi nevienam no skolas pedagogiem radi vai draugi terora aktos nav cietuši. Taču izbailes bija pamatīgas, jo viņu tuvinieki mēdz atpūsties rajonā, kur notika sprādzieni.
Jau pēc uzbrukuma satīras žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai stundās pārrunāts notikušais. Pedagogi gatavi arī šoreiz atbildēt uz bērnu jautājumiem.
Līdzīgi kā visā pasaulē, arī Franču skolā pirmdien dienas vidū visi nolieca galvas klusuma brīdī, godinot terora aktos bojāgājušos.
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki, no viņiem aptuveni 42 vēl svētdienas vakarā bija kritiskā stāvoklī. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti".
