Kopīga zāļu iepirkšana valstīm ļauj iegūt izdevīgāku piedāvājumu. Pērn Latvija iepirkusi vakcīnas pret rota vīrusu kopā ar Igauniju un savukārt kopā ar Lietuvu iepirka vakcīnu pret pneimokoku infekciju, norāda VM Eiropas lietu departamenta direktore Agnese Vaļuliene.
"Attiecībā uz abām valstīm kopīgais ietaupījums ir pāri par pusmiljonu eiro, rēķinot uz abu valstu iepirkumiem. Atsevišķi izdalīt var, bet tas ir diezgan sarežģīti, ņemot vērā to, ka iepirkuma tehniskais nodrošinājums atšķiras no tā, kad mēs pirkām paši, un tad, kad mēs kopā ar citām valstīm, arī šeit sistēmas atšķiras valstīs," saka Vaļuliene.
Līdz ar to teorētisko finansiālo ieguvumu no kopīgajiem iepirkumiem izmantos, lai apmaksātu pieaugošo vakcināciju. Piemēram, pērn vairāk cilvēku vakcinēja pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu.
Šāda sadarbība starp valstīm ir ļoti nozīmīga, un tas ir būtisks solis uz priekšu, vērtē biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle Signe Mežinska. "Kā tas pēdējā gada laikā ir norādīts gan starptautiskos Apvienoto Nāciju dokumentos, gan Eiropas Komisijas un arī Eiropas Padomes dokumentos, ir būtiskas problēmas zāļu cenu jautājumos."
Turklāt problēmas ar zāļu cenām nevarot atrisināt, tikai palielinot tam budžetu katrā valstī. "Jo pat ļoti attīstītām rietumvalstīm un bagātām valstīm ir problēmas apmaksāt kompensējamās zāles šobrīd. Un tādēļ ir jāmeklē citi risinājumi un jājautā arī par to, kā pazemināt zāļu cenas tā, lai ražotāji piedāvātu zemākas cenas. Un sadarbība starp valstīm ir viens no soļiem, viens no paņēmieniem, kādā veidā var samazināt kompensējamo zāļu iepirkumu cenas," skaidro Mežinska.
Līgums par sadarbošanos starp Baltijas valstīm, tostarp par kopīgu medikamentu iepirkumu, bija noslēgts pirms pieciem gadiem. Tiesa, pirmais mēģinājums pirms dažiem gadiem visām trim valstīm kopīgi iepirkt vakcīnu pret tuberkulozi bērniem beidzās bez rezultāta. Pirmie ieguvumi praksē vērojami tikai šobrīd.
Ministrijā panākto vērtē atzinīgi. "Mēs vērtējam sadarbību ļoti labi. Tas, ka iepirkums beidzās bez rezultāta, iespējams, neveiksmīga iepirkuma priekšmeta izvēles dēļ. Bet iepirkums ir noticis un ar ietaupījumu, un eksperti strādā, es domāju, ka tas ir pierādījums labai sadarbībai," spriež VM pārstāve Vaļuliene.
Starp farmācijas nozares uzņēmumiem veidojas veselīga konkurence, un lielākam tirgum tie var piedāvāt arī zemāku cenu, vērtē Nacionālā veselības dienesta Iepirkumu nodaļas vadītājas vietnieks Ainārs Lācbergs:
"Pretestības nekādas nav bijis. Sanāk tā, ka šajos iepriekšējos starpvalstu iepirkumos, kas notikuši, tur ir piedalījušies tie paši spēlētāji, kas Latvijā, viņiem apvienojoties ar attiecīgā ražotāja filiāles uzņēmumu."
Arī citur Eiropas Savienībā valstis sadarbojas zāļu iepirkumos, atzīmē biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle Mežinska.
"Ir arī Beļģija, Luksemburga, Nīderlande un Austrija apvienojušās un gatavojas veikt šādus iepirkumus. Tā kā es domāju, ka tā ir nākotne un viens no veidiem, kā pazemināt zāļu cenas.
Protams, tur ir zināmi riski. Viens no būtiskākajiem riskiem ir tas, ka tas var prasīt diezgan ilgu laiku, lai vienotos par šo iepirkumu, par cenām. Bet man ir tā cerība, ka šīs problēmas tiks atrisinātas," atzīst Mežinska.
Par nākamajiem kopīgajiem iepirkumiem VM varētu sākt domāt šī gada otrajā pusē. Kādus medikamentus vai preces Baltijas valstis varētu kopīgi iepirkt nākamreiz, pagaidām pateikt nevar – esot vajadzīga politiska vienošanās starp valstīm. Ministrijā pieļauj, ka tās atkal varētu būt vakcīnas līdzšinējās veiksmīgās pieredzes dēļ.
