ĪSUMĀ:
- Bordāns: Viena no svarīgākajām prioritātēm - uz taisnīgu rezultātu orientēta tiesu sistēma.
- Latvijas tiesu sistēmas darbu cer uzlabot ar Eiropas Padomes Komitejas izstrādātajiem instrumentiem un metodiku.
- Projekta īstenošana ilgs 18 mēnešus, līdz 2021. gadam.
- Pilotprojektā startēs Rīgas apgabaltiesa.
- Uzmanību pievērsīs tiesu budžeta veidošanai, lietu izskatīšanas termiņu un tiesnešu noslodzes aprēķināšanai.
- Projektā strādās pie tiesu darba pārvaldīšanas rīkiem.
Viena no svarīgākajām prioritātēm ir uz taisnīgu rezultātu orientēta tiesu sistēma, tā, runājot par jauno projektu, kura mērķis ir efektivizēt tiesu darbu, atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas.
Mūsu tiesu sistēmas analīze notiek jau vairākus gadus. Bet tagad, izmantojot Eiropas Padomes Komitejas tiesu efektivitātei izstrādātos instrumentus un metodiku, cer Latvijas tiesu darbu uzlabot.
“Tieši īpaši koncentrējot savu darbu, gan nosakot statistiski situāciju, gan arī izstrādājot rekomendācijas, kādā veidā savietot darba rezultātus tiesās ar nepieciešamajiem finansiālajiem līdzekļiem, ar darba organizāciju, proti, kā motivēt katru konkrētu tiesu strādāt efektīvāk,” par projektu stāstīja Bordāns.
Projekta īstenošana ilgs 18 mēnešus, līdz 2021. gadam. Pilotprojektā startēs Rīgas apgabaltiesa.
Tās priekšsēdētāja Daiga Vilsone skaidroja, ka viens no aspektiem, kam pievērsīs uzmanību, būs tiesu budžeta veidošana, kā arī lietu izskatīšanas termiņu un tiesnešu noslodzes aprēķināšana. Tiesu namu reforma ir līdzējusi samazināt termiņus reģionos, bet vēl ir daudz darāmā.
“Mums ir jādomā tālāk, mums ir jāmeklē jauni ceļi, kā mēs uzlabosim tiesu sistēmu, tā, lai cilvēkiem tiesas ir pieejams. Lai lietu izskatīšanas termiņi būtu saprātīgi, lai mēs varam nodrošināt kvalitatīvu procesu un cilvēks noslēgumā varētu saņemt kvalitatīvu nolēmumu,” norādīja Vilsone.
Kā tieši jaunais projekts uzlabos tiesu darbu? Tiesu administrācijas Eiropas Sociālā fonda projektu vadītāja Anna Skrjabina sacīja, ka projektā strādās pie tiesu darba pārvaldīšanas rīkiem. Proti, tas neskars procesuālos termiņus, bet vairāk runās par instrumentiem, kas ir pašu tiesnešu rokās. Piemēram, nozīmējot sagatavošanas sēdes, plānojot lietu izskatīšanu.
Skrjabina min piemēru. Viena tiesa konkrētas kategorijas civillietas nolems izskatīt sešu mēnešu laikā.
“Un tad attiecībā pret tiem 6 mēnešiem visi tiesneši kopīgi varētu diskutēt, kā labāk šo lietu virzīt. Tie vairāk ir praktiski rīki, gan analizējot tiesu darbu, gan veicinot tiesnešu komunikāciju, atvērtību,” skaidroja Skrjabina.
Tiesu administrācijas pārstāve norādīja, ka ar lietu izskatīšanas termiņiem Latvijā problēmas ir atsevišķās lietās. Izstrādātās rekomendācijas palīdzēs šīs lietas identificēt ātrāk.
“Šeit arī ir runa par to, kā šīs lietas savlaicīgi identificēt; un jau lietas ienākšanas stadijā, kad tiesa saņem lietu, tad tas būtu sarkanais signāls tiesas tiesnešiem, ka šai lietai jāpievērš īpaša uzmanība,” stāstīja Skrjabina.
Spriedīs arī par digitālo rīku izmantošanu tiesu spriešanā, kā arī par to, kā popularizēt mediācijas procesu un atvieglot ātru valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu.
