Labrīt

Filmai "Pie bagātās kundzes" veltīta izstāde aplūkojama Andreja Upīša muzejā

Labrīt

Māras Zālītes dzejas krājums "15 dzejoļi" izdots ķīniešu valodā

Veicinās atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu cilvēkiem un dzīvniekiem

Ar jaunu plānu veicinās atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu cilvēkiem un dzīvniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ar antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu Zemkopības ministrija un Veselības ministrija centīsies veicināt piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku lietošanu cilvēku un dzīvnieku medicīnā. Programmas darbības laiks ir divi gadi, tomēr to ir paredzēts turpināt arī nākotnē. Tas ir svarīgi, jo nekontrolēta un bezatbildīga antibiotiku lietošana var nodarīt kaitējumu videi un veselībai.

ĪSUMĀ:

  • Pētījums: Latvija izceļas Eiropas mērogā ar augstu antibiotiku patēriņu.
  • VM: Situācija nav slikta, bet ir lietas, kas jāuzlabo.
  • Tādēļ tapusi programma, kuras mērķis - veicināt atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu.
  • Nereti cilvēku medicīnā novērojama antibiotiku neatbilstoša lietošana.
  • Cilvēki antibiotikas lieto pašārstēšanai, bet grēkojot arī mediķi.
  • Profesors Dumpis: Latvijā mēdz nevajadzīgi izrakstīt plaša spektra antibiotikas.
  • Programmas ietvaros izglītos ārstus un arī sabiedrību.
  • ZM programmā atbild par veterināro medicīnu, jo arī dzīvnieku antibiotiku lietošana ietekmē cilvēku un vidi.
  • Arī veterinārajā jomā virsmērķis ir cilvēku izglītošana, svarīga ir arī sadarbība.
  • Plānā nav vides sadaļas, bet nākotnē arī tam ir iecerēts pievērst uzmanību.

Šobrīd Eiropas mērogā tiek strādāts pie tā, lai ierobežotu antimikrobiālo rezistenci. To izraisa bezatbildīga un pārdroša antibiotiku lietošana. Problēmu kā vienu no aktuālākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem noteikusi Pasaules Veselības organizācija, norādīja Veselības ministrijas vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Viņa iepazīstināja ar “Eurobarometer” aptaujas datiem, kas liecina - Latvija Eiropas mērogā neizceļas ar augstu antibiotiku patēriņu.

“Tajā pašā laikā mums ir citas problēmas, piemēram, tā pati sabiedrības izpratne par antibiotiku piesardzīgu lietošanu. Izpratne par antibiotiku lietošanu vīrusu infekciju gadījumā, ka tas nav pieņemami – lietot antibiotikas. Vai, piemēram, antibiotiku lietošana slimnīcās. Mums šeit ir rādītāji augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Mums, no vienas puses, situācija nav tik slikta, bet mums ir lietas, kas būtu jāuzlabo,” norādīja Feldmane.

Tādēļ ir izveidota šāda programma, kuras uzdevums ir veicināt atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu.

Cilvēku medicīnā antibiotiku neatbilstoša lietošana ir novērojama nereti, stāstīja Jana Feldmane.

Viņa skaidroja, ka cilvēki antibiotikas iegūst internetā, tādējādi klāt vēl arī nāk risks, ka medikaments ir nekvalitatīvs. Tāpat bieži antibiotikas iedzīvotājiem ir palikušas no kādas saslimšanas reizes, kad tās ir bijušas vajadzīgas, bet tiek lietotas kādā citā reizē pašārstēšanās ceļā.

Arī medicīnas darbinieki nereti šajā jomā grēkojot, piemēram, gadījumos, kad būtu lietojamas kādas specifiskas antibiotikas, tie izraksta plaša spektra antibiotikas, kas atstāj lielāku ietekmi, piemēram, uz cilvēka zarnu dabisko vidi.

Latvijas Universitātes profesors, Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis skaidroja, ka “ambulatori antibiotikas trešdaļa noteikti varētu nelietot, ja ne puse, pētījumi rāda; slimnīcās  apmēram tas pats”.

“Problēma ir ar izrakstīšanas kvalitāti. Ar to, kādas antibiotikas viņi [pacienti] saņem. Mums diezgan daudz saņem plaša spektra antibiotikas. [Plaša spektra antibiotikas] vairāk rada ekoloģisko spiedienu un ir nevajadzīgi varbūt lietotas. Ir, piemēram, angīna, un tad varētu dot tādu penicilīnu, kas ļoti labi palīdz un darbojas uz angīnas izraisītājiem un varbūt vēl dažiem. Bet tad var arī nozīmēt kaut kādu plaša spektra antibiotiku, kas vairāk izjauc zarnu floru un rada rezistences riskus. Latvijā ne vienmēr izraksta šo penicilīnu,” skaidroja Dumpis.

“Vietā, kur slimībām varētu iedot šaura spektra antibiotiku, lieto plaša spektra. Tā ir tā kvalitātes problēma. Latvijā arī dažreiz izraksta pārāk garus ārstēšanas kursus,” norādīja Dumpis.

Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane skaidroja, ka, programmai attīstoties, pēc diviem gadiem būtu vēlams redzēt pirmos rezultātus, proti, – ārstus, kas ir informētāki par to, kā atbildīgāk izrakstāmas antibiotikas.

Svarīgi ir arī veicināt sabiedrības izpratni par antibiotiku atbildīgas lietošanas nozīmi.

Šeit būtu jādomā par nepieciešamību šos jautājumus skaidrot skolās. Tāpat mērķis ir sabiedrībai skaidrot par infekcijas slimību profilaksi, lai nemaz nebūtu jānonāk līdz tam, ka antibiotikas ir jālieto.

Šo programmu Veselības ministrija izstrādājusi roku rokā ar Zemkopības ministriju, kas šajā plānā atbild par veterināro jomu, jo arī dzīvnieku antibiotiku lietošana ietekmē cilvēku un vidi.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe skaidroja, ka arī veterinārmedicīnā antimikrobiālā rezistence ir drauds, no kā jāizvairās.

Briņķe norādīja, ka šajā jomā jāsaprot – dzīvnieku un cilvēku veselība ir savstarpēji cieši saistītas.

Ministrija jau par šo jautājumu ir domājusi dzīvnieku veselības kontekstā, tomēr šis plāns nu ir plašāks.  

“Dzīvnieku veselības jomā mums nacionālais rīcības plāns jau bija kādu laiciņu atpakaļ, kad mēs nācām kopā profesionāļi un sabiedriskās organizācijas, kas ir iesaistītas dzīvnieku audzēšanā, turēšanā un pārtikas drošības jomās. Mēs nācām kopā un likām kopā vienā dokumentā, ko mēs darām un varētu darīt labākai nākotnei.

Tādēļ šis plāns, ko mēs rakstījām kopā ar Veselības ministriju, mums ir kā turpinājums iepriekš aizsāktajam,” stāstīja ZM pārstāve.

Briņķe skaidroja, ka līdzīgi kā cilvēku veselībā arī veterinārajā jomā virsmērķis ir cilvēku izglītošana, svarīga ir arī sadarbība.

“Mūsu mērķis dzīvnieku veselībā šajos divos gados ir atgādināt dzīvnieku īpašniekiem un praktizējošiem veterinārārstiem par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu. Lietot antibiotikas atbilstoši mērķim, lietot tad, kad tās ir nepieciešamas, un lietot tik ilgi, cik ir nepieciešams.

Ļoti svarīga ir sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm ar mērķi, lai antimikrobiālā rezistence nākotnē tiktu samazināta,” uzsvēra Briņķe.

Viņa Latvijas Radio norādīja, ka, runājot par antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu, jāsaprot – tam ir cieša sasaiste ar jēdzienu „viena veselība”, kas nosaka to, ka dzīvnieku, cilvēku veselībai un arī videi ir liela savstarpēja sasaiste. Briņķe gan piebilda, ka šajā pirmajā plāna nav iekļauta vides sadaļa, tomēr, programmai attīstoties, arī tam ir plānots pievērst uzmanību.

BIOR direktors, profesors Aivars Bērziņš Latvijas Radio pauda gandarījumu, ka ministrijas ieguldījušas lielu darbu, lai izstrādātu plānu, kas ir pamatakmens, lai varētu uzraudzīt šo jomu un pieņemt sakarīgus uzraudzības lēmumus.

Viņš pastāstīja, ka veterinārmedicīnā antibiotiku lietošanas jomā Latvija neizceļas Eiropā ne ar pārmērīgu, ne pārāk zemu antibiotiku lietošanu, bet ir iezīmes, ka arī dzīvnieku medicīnā nereti lieto plaša spektra antibiotikas, un tas ilgtermiņā var radīt sava veida problēmas, jo arī veterinārmedicīna svarīgi izvērtēt, kādas antibiotikas lietot, un izvēlēties tās, kas strādā visprecīzāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti