Ar jaunu likumu centīsies stiprināt diasporas piederības sajūtu Latvijai

Aizejošā 12. Saeima savā pēdējā sēdē ceturtdien, 1. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Diasporas likumu, kura mērķis būs stiprināt diasporas, kā neatņemamas sabiedrības daļas piederību Latvijai, sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas valstij saglabāšanu, kā arī īstenot atbalsta politiku reemigrantiem.

ĪSUMĀ:

Saeimas sēdē asas diskusijas izvērtās par parlamenta Ārlietu komisijas rosinājumu trešajam lasījumam diasporu definēt kā ārpus Latvijas dzīvojošus pilsoņus, latviešus un citus, kuriem ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Definīcijas kritiķi, kas lielā mērā bija Nacionālās apvienības (NA) deputāti, pauduši uzskatu, ka saskaņā ar šādu definīciju, kurā minēta "sociālā saikne", uz diasporas atbalsta pasākumiem var pieteikties, piemēram, arī bijušie OMON kaujinieki vai bijušo Kurzemes hercogistes koloniju iedzīvotāji.

Parlamenta deputāti komisijas priekšlikumu neatbalstīja, tādējādi likums pieņemts ar sākotnēju diasporas definīciju, kas nosaka, ka tai pieskaitāmi "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Likums tika pieņemts, 77 deputātiem balsojot par, bet pieciem atturoties. Pēc balsojuma Nacionālās apvienības (NA) deputāts Rihards Kols norādīja, ka partija par likumu balsoja tādēļ, ka iebilst tikai vienam priekšlikumam, bet ne visam likumam kopumā. Tomēr partija jau 13. Saeimā centīsies panākt likuma atvēršanu, lai sašaurinātu diasporas definīciju.

Diasporas likums

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ar normatīvo aktu noteiktu:

  • kas ir Latvijas diaspora, kas to raksturo un kādas ir tās raksturojošās pazīmes;
  • pamatuzdevumus darbam ar diasporu un diasporas politikas pamatprincipus;
  • pamatuzdevumus valsts institūciju darbā ar diasporu, nosakot konkrētās atbildības jomas un funkciju deleģējumu atbilstošajām valsts pārvaldes institūcijām;
  • kas ir diasporas organizācijas – noteikšanas kritēriji un raksturojošās pazīmes;
  • diasporas līdzdalības principus – diasporas iesaisti ar diasporu saistītu valsts lēmumu pieņemšanā, darbojoties kā uzraudzības institūcijai;
  • pastāvīga finansējuma piešķiršanu, atceļot līdzšinējo praksi, kurā finansējums diasporas iniciatīvām balstīts uz jaunajām politiskajām iniciatīvām.

Avots:   lvportals.lv

Likumprojekta anotācijā tostarp teikts, ka līdz šim Latvijā trūcis pilnvērtīga tiesiskā ietvara, kas veidotu sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas politikas īstenošanai. Tādēļ likumprojekta pirmā daļa aptver vispārīgos noteikumus, tajā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti jauni termini. Ar likumprojektu diasporas politika tiek definēta kā jauna valsts politikas nozare, kā arī noteikti tās mērķi.

Diasporas likuma mērķī definēts arī tas, ka diaspora ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, kā arī tiek noteikts mērķis nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturētu paplašināt saites ar Latviju, kā arī noteikts pienākums valstij izstrādāt un īstenot konsekventu uz diasporu vērstu valsts politiku.

Likuma otrā daļa nosaka to, kas ir atbildīgs par valsts diasporas politiku; pamatuzdevumus un pamatprincipus, kas ir jāievēro politikas īstenošanā. Tajā noteikts līdzdalības princips, kurš paredz, ka diasporai ir iespēja iesaistīties sevi ietekmējošu lēmumu apspriešanā, informācijas pieejamības princips, kas sekmē diasporas nodrošināšanu ar atbilstošu informāciju un diasporas norišu atspoguļošanu Latvijas informatīvajā un mediju vidē. Ar vienlīdzības principu noteikts, ka diasporas pārstāvjiem ir iespēja piedalīties sabiedriskās, politiskās, pilsoniskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs, bet ar atbilstošu sociālekonomisko priekšnosacījumu principu - veidot apstākļus, kuros diasporas pārstāvjiem ir iespēja atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Likuma 11. pants nosaka, ka galvenā diasporas politikas koordinējošā valsts institūcija Latvijā ir Ārlietu ministrija. Paredzēts izveidot diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu. Ministru kabinetam tiek dots deleģējums apstiprināt šīs padomes nolikumu.

Reemigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī. Nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņems vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus, teikts oficiālajā LV portāls.

Diasporas likuma trešajā nodaļā ir noteikti diasporas atbalsta pasākumi, kurus īsteno dažādas valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu diasporas saikni ar Latviju, līdzdalību Latvijā notiekošajos procesos, kā arī nosaka atbalsta pasākumus, kas ir īstenojami gadījumos, kad diasporas pārstāvji pārceļas uz dzīvi Latvijā. Šajā nodaļā noteikta diasporas mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā, latviskās identitātes un piederības sajūtas stiprināšanas un saglabāšanas pasākumi.

Savukārt ceturtā likumprojekta daļa runā par valsts finansējumu diasporas politikas īstenošanai. Reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla nodrošināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) finansējums ir piešķirts 2018. gadam, tādējādi pie esošās situācijas, ar 2019. gada 1. janvāri VARAM nevarēs īstenot šajā likumā noteiktās kompetences. Lai atbalsts potenciālajiem reemigrantiem nebūtu kampaņveidīgs, nepieciešams ikgadējs finansējums.

Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

KONTEKSTS:

Atbildīgā Saeimas Ārlietu komisija darbu pie "Diasporas likuma" noslēdza oktobra sākumā.

Likumprojekts tapa Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Riharda Kola vadībā likumprojekts. 24. maijā Saeimas sēdē deputāti nolēma Diasporas likumprojektu nodot izskatīšanai pirmajā lasījumā par to atbildīgajai Ārlietu komisijai. Jaunais regulējums sastāv no četrām nodaļām, tam ir 19 panti.

Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamgad. Arī Saeimas komisijā iepriekš bija iebildumi par atbalstu ne vien latviešiem, bet arī citiem, kam ir noturīga saikne ar mūsu valsti. No Nacionālās apvienības izskanēja bažas, ka tādējādi likums attiektos arī uz citur dzīvojošajiem nepilsoņiem. Vairums šos iebildumus atstāja bez ievērības, norādot, ka vēlams maksimāli veicināt cilvēku atgriešanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt