Rīta intervija

Pētniece: Ap ASV un Krievijas izstāšanos no raķešu likvidēšanas līguma sacelta ažiotāža

Rīta intervija

Tālis Linkaits: No 2021.gada pasažieru pārvadājumu mugurkauls būs dzelzceļš

Ivars Āboliņš: LTV šobrīd nav pamata slēgt nevienu raidījumu

Ar jaunu finansēšanas modeli NEPLP vēlas 60 miljonu eiro budžetu sabiedriskajiem medijiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sabiedrisko mediju budžetus piesaistot iekšzemes kopproduktam (IKP), kopumā no valsts tiem būtu jāsaņem 60 miljoni eiro. Un vēl 10% jābūt investīcijām infrastruktūrā, intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Piesaiste IKP un nauda infrastruktūrai

Āboliņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrisko mediju budžeti ir mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc, Saeimā skatot Sabiedrisko mediju likumu, NEPLP iesniedza priekšlikumu par sabiedrisko mediju budžeta piesaistīšanu iekšzemes kopproduktam.

Tāpat piedāvāta iecere, ka turpmākos desmit gadus sabiedrisko mediju budžetos infrastruktūras nodrošināšanai būtu jāpiešķir vēl 10% no iepriekšējā gada budžeta. “Pašlaik esam situācijā, ka būtībā visa papildu nauda aiziet infrastruktūrai,” sacīja Āboliņš.

Lai gan šī gada valsts budžeta projektā nav iespēju kādiem papildu finansējumiem no valsts, tomēr NEPLP loceklis pauda pārliecību, ka Latvija nav tik nabadzīga valsts, lai neieguldītu sabiedriskajos medijos.

NEPLP iecere paredz, ka sabiedrisko mediju budžets būtu 60 miljoni eiro gadā un vēl 10% investīcijām infrastruktūrā. “Tā būtu ļoti pietiekama nauda, lai sabiedriskie mediji varētu veikt savas funkcijas,” sacīja Āboliņš. Viņaprāt, šāds finansējums būtu jāsasaista arī ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.

LTV budžetā neprasmīga plānošana

Taujāts par iemesliem naudas trūkumam LTV raidījumiem, Āboliņš sacīja, ka atlaistie LTV valdes locekļi medija budžetā rēķinājuši papildu līdzekļus, kas bija pērn, tostarp valsts simtgades svētku finansējumu. “Tā bija iepriekšējās valdes ļoti neprasmīga plānošana,” sacīja Āboliņš.

Turklāt LTV iepriekšējās valdes iesniegtais sabiedriskā pasūtījuma plāns izmaiņas attiecībā uz raidījumu mazināšanu neparedzot. Plānu apstiprināja NEPLP.

Savukārt lēmumi attiecībā uz kādu raidījumu mazināšanu būs jāpieņem pašlaik esošajai valdei. NEPLP loceklis uzsvēra, ka neredz pamatu no programmas izņemt raidījumu “Gudrs, vēl gudrāks”.

“Latvijas Televīzijas šī gada budžets nav mazāks kā pērn. Nav vienīgi papildu naudas, simtgades naudas. Ja iepriekšējā valde – Ivars Belte un Sergejs Ņesterovs – nav spējuši to ņemt vērā un saplānot šī gada budžetu atbilstoši esošajiem finanšu līdzekļiem, tā ir tikai viņu atbildība un ļoti, ļoti neprasmīga plānošana,” sacīja Āboliņš.

Situācija - krīzes punktā

Tikmēr LTV paziņojumā uzsver, ka Latvijas sabiedrisko mediju budžets dramatiski atpaliek no pārējo Baltijas valstu rādītājiem. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati liecina, ka 2017. gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1% no IKP, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.

“Mēs esam situācijā, kad no mums sagaida tehnoloģisko un satura attīstību Eiropas līmenī, bet mums pieejamais budžets dramatiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem,” norāda LTV valdes loceklis Ivars Priede, “šis ir jautājums, kas ir jāatrisina neatliekami, citādi

absurdā situācija, kad mēs nevaram stratēģiski plānot attīstību, veikt ieguldījumus tehnoloģiju atjaunošanā, un mums nākas regulāri lūgt papildu finansējumu, šobrīd ir sasniegusi krīzes punktu."

Priede arī norāda, ka NEPLP pārstāvji gadiem ilgi ir informēti par situācijas attīstību sabiedriskās televīzijas finansējuma jautājumā.

Ar šobrīd 2019. gadam paredzētās budžeta dotācijas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem daudzveidīga, sabiedriskā pasūtījuma prasībām atbilstoša satura nodrošināšana, kā arī ieguldījumi uzņēmuma tehnoloģiskajā stiprināšanā un infrastruktūras attīstībā, ir praktiski neiespējami. Arī ar esošo resursu pārplānošanu nepietiks, un šajā situācijā papildu atbalsts ir akūti nepieciešams, uzsver LTV.

KONTEKSTS:

LTV raidījums "Kultūršoks" februāra sākumā vēstīja par bažām, ka saistībā ar taupības režīmu no LTV programmas varētu pazust vairāki raidījumi, piemēram, "Nakts ziņas" un raidījums krievu valodā „Dzīve šodien” (Жизнь сегодня). Pašlaik raidījumu plānā nav finansējuma raidījumiem „Gudrs, vēl gudrāks” un „Balss pavēlnieks”.

Taupības pasākumus jau pagājušajā gadā, neraugoties uz krāšņu Latvijas simtgades programmu, piedzīvoja lielākā daļa pamatplūsmas raidījumu, tostarp arī ziņas. Savukārt šogad gandrīz par mēnesi tiek samazināta sezonālo raidījumu sezona, tai beidzoties 31. maijā, kā arī atkārtoti tiks apcirpti raidījumu budžeti.

Arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv 2019. gada budžets apstiprināts, ievērojot būtiskus taupības pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti