Panorāma

Rīgā ierodas Ķīnas premjerministrs

Panorāma

Panorāma

Daugavpils Universitātei – 95

Ar jauna pētījumu centra atklāšanu Daugavpils Universitāte svin 95. jubileju

Latgalē lielākā augstskola - Daugavpils  Universitāte – piektdien, 4.novembrī, svin dibināšanas 95.gadskārtu. Šo jubileju atzīmēja, atklājot jaunu valsts nozīmes pētījumu centru - pašā Baltkrievijas pierobežā pētīs meža bioloģisko daudzveidību un izstrādās rekomendācijas, kā saimniekot mežos, lai daba ciestu iespējami maz.  

Beidzot ir plašas, ērtas un labi aprīkotas telpas - vairs nav jāsaspiežas ne pašiem, ne zinātniskajām kolekcijām, tā par darba apstākļiem jaunajā Meža bioloģiskās daudzveidības pētījumu centrā saka pētnieki.

Daugavpils Universitātei ir otra lielākā augu herbārija kolekcija Latvijā - aptuveni 100 000 herbārija lapu. Pārstāvētas pilnīgi visas Latvijas augu sugas, kā arī ir daudzi ārzemju augi. Tagad herbārijam būs nodrošināta vajadzīgā temperatūra un mitrums.

“Tas ir dokuments, vienīgais, kas pierāda konkrēta auga atradni valstī. Ar tekstiņu “viena tante teica, ka tur tā aug” mums nepietiek. Mums ir vajadzīgi pierādījumi, un pierādījums šajā gadījumā ir herbārijs. Botānikā joprojām neizmanto ne fotogrāfijas, ne lauka piezīmes,” herbārija nozīmi skaidroja universitātes Botānikas laboratorijas vadītājs Pēteris Evarts-Bunders.

Jaunajā centrā pētīs dabiskā meža un jūras piekrastes biotopus. Arī ķērpju, sēņu un sūnu izplatību. 

“Atnesam koksni no meža un pētām, kādi parametri konkrētām kaitēkļu sugām patīk vai tieši otrādi - nepatīk. Izstrādājam rekomendācijas kādu sugu apkarošanai. Vai tieši otrādi, ja ir kādi organismi, kas ir reti sastopami, aizsargājamas sugas, kā nodrošināt šo sugu aizsardzību,” par pētnieku darbu stāstīja vadošais pētnieks  Uldis Valainis.

“Bioloģiskā daudzveidība nodrošina mūsu eksistenci; ja mēs šos resursus izmantosim pārmērīgi, tas atstās iespaidu uz mums pašiem,” viņš piebilda.

Šeit veiks pētījumus, kādus neveic ne Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ne valsts mežizstrādes institūtā “Silavā”.

“Jelgavas un “Silavas” zinātnieki strādā ar dažādām mežsaimniecības problēmām - kā kopt cirsmas, kā apsaimniekot mežu, bet mūsu pienesums ir tas, ka mēs pētām meža daudzveidību un kā dažādi cirsmu veidi ietekmē meža bioloģisko daudzveidību. Tā ir mūs šaurā nišā, un mēs esam sadalījuši interešu sfēras un viens otru papildinām,” stāstīja Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

“Tautsaimniecības darbība bieži tā vai šā nonākt konfliktsituācijā ar dabas aizsardzību, un tāpēc mēs esam, lai izvērtētu, lai skatītos, kāds ir optimālākais variants. Varbūt to saimniecisko darbību var nedaudz savādāk attīstīt vai pavirzīt, lai daba mazāk ciestu, un tajā pašā laikā varbūt dabas aizsardzības normās ir kaut kas jāpamaina,” klāstīja Barševskis.

Meža pētījumu laboratorijas ierīkotas atjaunotajā muižas kalpu mājā “Ilgās”, kur jau darbojas Daugavpils Universitātes studiju un zinātniskā bāze vaboļu pētniekiem un bioloģijas studentiem notiek prakse.

Ēka restaurēta un laboratorijas aprīkotas galvenokārt par Eiropas struktūrfondu naudu. Kopumā tas izmaksāja gandrīz pusotru miljonu eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti