Saulaina, bet salta 28.oktobra pēcpusdiena sagaidīja latviešu strēlnieku godinātājus Rīgas Brāļu kapos. Karavīri, veterāni, valsts augstākās amatpersonas, garīdznieki, korporāciju studenti un vecvecāki ar mazbērniem – daudzi simti cilvēku bija atnākuši godināt kritušos karavīrus Brāļu kapu simtgadē.
Ne skaitļos ir mērāms tautas stiprums, uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
„Latviešu strēlnieki, brīvības cīnītāji, visi tie patrioti, kas iestājušies par neatkarību, ir apliecinājuši, ka mēs esam liela tauta. Mēs esam stipra tauta. Un mēs tādi arī būsim,” uzsver Graube.
Šodien aprit tieši simt gadu, kopš toreizējos Doma un Pētera baznīcas kapos guldīja pirmos trīs latviešu strēlniekus – 18 un 19 gadus vecos Jēkabu Timmu, Andreju Stūri un Jāni Gavenu, kuri krita Tīreļpurvā kaujā pret vāciešiem.
"Viens no pirmajiem kritušajiem karavīriem - Jēkabs Voldemārs Timma - mēnesi pirms kaujas rakstīja vēstuli savai krustmātei, sakot šādus vārdus: "Drīz mēs iesim cīņā par savu tēviju un brīvību, cīņā pret barbariem. Vai vinnēsim? Vai paspēlēsim? To nezinām, un, ja mēs arī cīņu zaudētu, dzīvus mūs prūši rokā nedabūs. Tad jums, dzīvajiem, būs ko pieminēt - mūsu cīņas," ar šiem vārdiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja ne tikai atcerēties savus karavīrus, bet arī apņemties sargāt šo pašaizliedzīgo strēlnieku cīņassparu un Latvijas mīlestību un nodot to nākamajām paaudzēm.
„Mēs visi šeit esam pirmo reizi. Līdz šim esam tikai piedalījušies citos pasākumos Bumbukalniņā, Sudrabkalniņā… Ir interesanti, kas šeit notiek,” saka Rīgas 33.vidusskolas 11.klases skolnieks Pāvels. Viņi ar skolasbiedriem atbraukuši ar skolas, Latvijas un Eiropas Savienības karogiem. Vēstures skolotājs Dmitrijs Kapusta uzaicinājis tos, kam visvairāk interesē vēsture.
„Mēs esam bolderājieši, un tieši Bolderājā tika dibināti strēlnieku bataljoni. Tur arī notika Brīvības cīņas, tāpēc mēs esam kopā,” saka skolotājs.
Rīgas Brāļu kapu simtgades atcerē satiekams arī dzejnieks Valdis Rūja, kurš daudz rakstījis tieši par latviešu strēlniekiem. Arī viņa tēvs bijis strēlnieks, un ikreiz, esot Brāļu kapos, viņš noliek svecīti pie uzvārda brāļa Kārļa Rūjas kapa plāksnes.
„Man ir prieks, ka tiek atjaunoti Brāļu kapi un ka strēlnieki netiek aizmirsti. (..) Arī Tīreļpurvu daudz apmeklē jaunieši, nes tālāk mūsu strēlnieku slavu, godu un cīņassparu. Ja to mēs zaudētu, mēs visu pazaudētu,” norāda dzejnieks.
Rīgas Brāļu kapi savu simtgadi sagaidījuši gandrīz pilnībā atjaunoti. Bet 11.novembrī sāksies pēdējā ziedojumu akcija memoriāla vārtu restaurācijai.
