ĪSUMĀ:
- Dakteris Raibarts Eiropas Savienības (ES) fonda programmā pārcelies uz Enguri, jo negrib dzīvot lielpilsētā.
- Lielāko daļu no saņemtā atbalsta viņš investēja savas prakses izveidošanā.
- Uz programmu cerēja Tukuma slimnīca, taču interese bija ļoti maza.
- Programma paredz līdz 2023. gada nogalei reģioniem piesaistīt 1420 speciālistus.
- Programma sāka darboties pērn vasarā – gada laikā sasniegta ceturtdaļa auditorijas.
- Speciālisti iesaistās maz - uz reģioniem pārcēlušies 5 fizioterapeiti un 4 vecmātes.
- VM cer līdz 2023. gadam mērķus sasniegt, jo to prasa ES fondu noteikumi.
- Līdz šim lielākā interese par darbu Vidzemē un Latgalē, mazākā - Kurzemē.
Jānis Raibarts ģimenes ārstu rezidentūru pabeidzis divreiz - deviņdesmito gadu beigās un atkārtoti - 2007. gadā. Starplaikā strādājis farmācijas nozarē, līdz izlēmis atgriezties savā pamata profesijā. Sākumā pieņēmis pacientus Rīgā, bet pērn pieteicies īpašai programmai, kas mudina ārstus praktizēt ārpus Rīgas. Jau gadu dakteris Raibarts pacientus pieņem Kurzemes pusē - Engurē.
“Manā skatījumā dzīves ritms tomēr ir citādāks. Es arī pa pasauli esmu braukājis apkārt, un es noteikti uz lielpilsētu vairāk atpakaļ negribu,” atzina Raibarts.
Dakteris Raibarts ir vienīgais ārsts Engurē un tāpēc par padarīto jūtot īpaši lielu gandarījumu.
Par lēmumu vismaz piecus gadus strādāt reģionā ārsts saņēmis materiālu atbalstu – piecas sertificēta ārsta mēnešalgas.
“Kopā tas bija nedaudz mazāk par 10 000 eiro manā gadījumā. Nu un lielākā daļa no tā, kā jūs redzat, ir investēts arī šeit [praksē],” stāstīja Raibarts.
Nopirkta moderna tehnika, un ar interneta pieslēgumu neesot nozīmes, vai darbs ir Rīgā vai 80 kilometrus tālāk.
Uz atbalsta programmu cerīgi raudzījušies arī Tukuma slimnīcā. Tā atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā no Rīgas un varētu būt pievilcīga darba vieta tiem speciālistiem, kam attālums līdz galvaspilsētai ir būtisks. Taču interese izrādījusies ļoti maza.
Pavasarī uz darbu Tukuma slimnīcā pārcēlusies kāda medmāsa no Rīgas. Taču tieši māsu slimnīcā esot pietiekami daudz. Ļoti gaidījuši ārstus un dežūrārstus. Personāls noveco, piemēram, vienam no ķirurgiem drīz būs 80 gadi, otram - 54.
“Jābūt tam piedāvājumam vēl pievilcīgākam, es tā domāju. Vismaz pie mums maz atnākuši. Kā ir citur? [..] Es neesmu dzirdējis, ka būtu ļoti pievilcīga aina,” atzina Tukuma slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns.
Programma, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienība, sākās tieši pirms gada - vasarā, un tā paredz līdz 2023. gada nogalei reģioniem piesaistīt 1420 speciālistus.
Jau pirmā gada laikā izdevies sasniegt ceturto daļu mērķauditorijas, un tam iztērēti gandrīz 2,5 no kopumā nepilniem 10 miljoniem eiro. Lielākā interese bijusi māsas un ārsta palīgiem, mazliet mazāka pašiem ārstiem un medicīnas māsām, bet no speciālistiem uz reģioniem pārcēlušies vien pieci fizioterapeiti un četras vecmātes.
“Praktiski katru dienu mēs saņemam pieteikumus. Vismaz divus trīs katru dienu. Ir cilvēki, kas zvana mums, jautā un interesējas. Tā kā interese nav atslābusi,” stāstīja Veselības ministrijas Projektu nodaļas vadītāja Liega Zalcmane.
Veselības ministrijā tic, ka līdz 2023. gadam mērķi - darbam ārpus Rīgas piesaistīt vairāk nekā 1400 speciālistu - izdosies sasniegt. Pretējā gadījumā nāksies skaidroties Eiropai.
“Mums būs jācenšas šo rādītāju izpildīt. Ne tikai mūsu saistību pret Eiropu dēļ, bet lielā mērā mūsu pašu valsts vajadzību dēļ, jo ārstniecības personu trūkums reģionos ir ļoti jūtams. Tā vajadzība ir ārkārtīgi liela, un uz to mēs strādāsim,” uzsvēra Zalcmane.
Vislielākā interese līdz šim bijusi par darbu Vidzemē un Latgalē. Mazākā - Kurzemē.
