Mērot līdz 150 km
“Kā autobraucējs es teiktu, ka tiem ir milzīgi daudz plusu un priekšrocību. Vienīgā problēma un trūkums ir uzpildes stacijas,” tā par elektromobili, kas ir vienīgais šāda veida transportlīdzeklis visā novadā, stāsta Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Viņa ar to brauc jau vairāk nekā gadu. Auto valsts līdzfinansētā programmā nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem iegādājās Rēzeknes novada pašvaldība.
Iveta norāda, ka šobrīd elektromobiļa uzlādes iespējas ir samērā ierobežotas un aizņem daudz laika: “Šobrīd uzlādi veicu gan Rēzeknes novada pašvaldības garāžu telpās, gan arī Lūznavas muižā, uz kurieni ikdienā dodos darba darīšanās, pie mums ir starpuzlāde. Ilgā uzlāde ir apmēram astoņas stundas, starpuzlāde apmēram ir četras ar pusi stundas, un ātrā uzlāde ilgtu apmēram 20 minūtes – šādas uzlādes ne Rēzeknē, ne Rēzeknes novadā šobrīd nav.”
Šobrīd braucot, piemēram, uz Daugavpili vai Gulbeni, Iveta savu elektromobili var uzlādēt, tomēr dodoties tālākā ceļā, tas jau kļūst apgrūtinoši. Uzlādes šādam auto pietiek attālumam līdz 150 kilometriem.
“Mēs jokojot savā starpā sakām, ka darbojas elektromobiļu solidaritātes programma, jo Daugavpils Universitātē ir iepirkti elektromobiļi, un viņiem ir starpuzlādes stacija. Attiecīgi es ar kolēģiem sazinos, un veicu uzlādi tur. Kamēr esmu darba darīšanās, tikmēr automobilis apmēram četras stundas uzlādējas. Ja es gribētu braukt uz Gulbeni, tad tas ir iespējams, jo Gulbenē es to varu izdarīt arī ātrajā uzlādē, un arī atbraukt atpakaļ.
Ja es gribu braukt uz Rīgas pusi, tad mans ceļš apstājas apmēram pie Jēkabpils, kur man ir jāatrod vieta, kur es uzlādēju astoņas stundas.
Iespējams, ja es varētu atļauties komandējumu divas vai trīs dienas turp un atpakaļ uz Rīgu, tad tas būtu iespējams, bet citādi šobrīd tas nav iespējams,” stāsta Iveta.
Sola vairāk uzlādes staciju
Jāpiezīmē, ka šobrīd Latvijā reģistrēts salīdzinoši maz vieglo elektrotransportlīdzekļu. Šī mēneša sākumu tādi bija 267, tostarp Latvijas austrumu daļā: Ilūkstes novadā divi, Daugavpils novadā pieci, Rēzeknes novadā viens, Varakļānu un Gulbenes novadā pa diviem elektrotransportlīdzekļiem.
Lai risinātu elektromobiļu uzlādes problēmu un stimulētu iedzīvotājus iegādāties šādu transportu, Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) Eiropas līdzfinansētā projektā paredz tuvāko piecu gadu laikā uzstādīt 150 ātrās uzlādes stacijas visā valstī.
“Ar elektromobiļiem un elektroauto uzpildes stacijām ir tāpat kā vecais labais teiciens par vistu un olu. Kas bija pirmais - vista vai ola? Tāpat arī tagad,
cilvēki nepērk elektromobiļus, jo tālu ar tiem nevar aizbraukt, jo nav kur lādēt. Uzņēmēji neuzstāda stacijas, jo nav jau elektromobiļu, ko lādēt.
Šobrīd ir Eiropas līdzfinansējums, valstiska mēroga projekts šāda tīkla izveodošanai, lai stimulētu elektromobiļu iegādi,” saka stāsta CSDD pārstāvis Pauls Beinarovičs.
Pirmās ātrās uzlādes stacijas parādīsies uz valsts galvenajiem autoceļiem, vēlāk uz reģionālajiem ceļiem un tad lielākajās apdzīvotajās vietās. Par vienu no pirmajām vietām izvēlēta arī Rēzekne, kur uzlādes staciju uzstādīs pašā pilsētas centrā, blakus galvenajai ielai. Zemesgabalu stacijas izbūvei iznomās no pašvaldības, un platības ziņā tā aizņems divu automašīnu stāvvietas.
“Rēzeknes pilsētas dome pieņēma lēmumu iznomāt CSDD zemesgabala daļu 64 kvadrātmetru platībā, Baznīcas ielā, līdz 2027.gada 31.decembrim,” pastāstīja Rēzeknes domes Nekustamā īpašuma speciāliste Jūlija Caune.
Vienas šādas stacijas izbūve izmaksās apmēram 50 tūkstošus eiro.
Uzstādīšanas vietas izvēlas pēc principa, ka tām jābūt tur, kur potenciālajiem klientiem ir ko darīt – aiziet uz kafejnīcu, apskatīt kādu tūrisma objektu vai iepirkties, jo automobiļa uzlāde aizņem vidēji no 30 minūtēm līdz 1,5 stundai.
“Uzlādes stacija Rēzekne ir izvēlēta tāpēc, ka tur krustojas būtībā divi ceļi A12, kas ir Jēkabpils – Rēzekne un A13, kas ir Daugavpils – Rēzekne. Kopumā šī projekta ietvaros paredzēts, ka šī projekta ietvaros Rēzeknē būs trīs uzlādes stacijas,” skaidro CSDD pārstāvis Pauls Beinarovičs.
Pirmās elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas Latvijā varētu parādīties jau šoruden vai nākamā gada pavasarī. Kopumā šai iecerei paredzēts tērēt vairāk nekā astoņus miljonus eiro.
