Panorāma

Uzmanību - lācis!

Panorāma

Sezonas darbiem trūkst strādnieku

Apē diskutē par pašvaldību reformu

Ar diskusiju Apē sākas novadu reformas apspriešana ar iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai, pabeigusi konsultācijas ar pašvaldību deputātiem. Apes novadā trešdien, 7. augustā, sāka administratīvi teritoriālās reformas sabiedrisko apspriešanu ar iedzīvotājiem. Un Apē ir par ko diskutēt, jo jāizlemj, ar ko apvienoties – ar Alūksni vai Smilteni.

Apes novads ar 3680 iedzīvotājiem ir viena no tām administratīvajām teritorijām, kas jau patlaban neatbilst likumā noteiktajiem kritērijam – vismaz 4000 iedzīvotāju – lai pastāvētu kā atsevišķa pašvaldība. Tādēļ vairums iedzīvotāju samierinājušies – apvienošana ir neizbēgama. Vienīgais jautājums – ar kuru no kaimiņiem būtu izdevīgāk mesties kopā. Ar Smiltenes novadu, kā to piedāvā VARAM? Vai ar Alūksni, kas lielai daļai Apes iedzīvotāju šķiet tuvāka?

“Mēs jau apenieši esam vairākas reizes vienoti. Pie kā tik mēs neesam bijuši! Mums būtu vēlams, ka pie Alūksnes,” sprieda Apes novada iedzīvotājs Vladimirs.

“Uz Alūksni mums tur kaut kāda poliklīnika. Tagad jau tie ģimenes ārsti, bet švaka tā “ģela”,” viņš piebilda.

“Ape palikt noteikti nedrīkst. Smiltene būtu ļoti vēlama. Varbūt arī Alūksne, bet nekādā gadījumā uz Valku. Tas būtu atpakaļceļš,” uzskata Apes novada Gaujienas iedzīvotāja Indra.

Savukārt Apes novada Trapenes iedzīvotāja Venera atzina, ka viņai ir “gluži vienalga. Es tikai gribētu, lai mēs kaut ko no tā vinnētu. Bet, kā ir labāk, es nezinu”.

Arī tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”), apenieši vairāk diskutēja nevis par to, vai šāda reforma vispār nepieciešama, bet gan par to – kāds apvienošanas scenārijs būtu izdevīgākais. 

Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts sacīja, ka pašreiz reforma ir nepieciešama, un šobrīd būtu jāmēģina atrast ceļus un veiksmīgākās izvēles, lai no tās iegūtu pēc iespējas vairāk.

Uzskatu atšķirības ir tik lielas, ka netiek izslēgta iespēja Apes novadu sadalīt. Ministrs gan tikšanās laikā pauda cerību, ka izdosies iztikt bez sadalīšanas.

Pēc Pūces teiktā, ministrija ļoti atturīgi vērtē teritoriju sadalīšanu, jo tā nozīmētu ne tikai novada dalīšanu, bet arī mantu un saistību dalīšanu.

Statistika liecina, ka 9,6% Apes iedzīvotāju strādā Smiltenē, bet 3,4% - Alūksnē. Vietējiem uzņēmējiem simpātiskāka šķiet apvienošanās ar Smilteni, kas jau tagad Apei sniedz būvvaldes un pašvaldības policijas pakalpojumus.

Savukārt pensionāri ieraduši pēc medicīniskās palīdzības doties uz Alūksni, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk. Diskusijas laikā izskanēja arī ideja Apes novadu sadalīt – daļu pievienot Smiltenei, daļu – Alūksnei. Ministrs gan šādu risinājumu neatbalsta, jo novadu sadalīšana esot daudz sarežģītāka nekā apvienošana.

Lai izlemtu par apvienošanās scenāriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamajās nedēļās analizēs Apes iedzīvotāju publisko pakalpojumu lietošanas paradumus. Tomēr, visticamāk, novads netiks sadalīts, bet gan kā vienots veselums apvienots ar Smilteni.

Nākamā tikšanās ar iedzīvotājiem ministram paredzēta 15. augustā Jaunpilī.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti