Labrīt

Skaitļi un fakti: Inflācija 12. Saeimas laikā

Labrīt

VUGD iedzīvotājus aicina laicīgi parūpēties par skursteņu tīrīšanu un dūmu detektoriem

Ar Brīvības ielu sākusies Krāslavas pilsētas attīstība

Ar Brīvības ielu sākusies Krāslavas kā pilsētas attīstība

Brīvības iela Krāslavā būvēta vēl grāfu Plāteru laikā un ir arī vecākā iela pierobežas pilsētā. Iela vairākkārt mainījusi nosaukumu, bet arī šodien tajā ir vairākas frizētavas, policijas iecirknis, dzimtsarakstu nodaļa, dažādi veikali, bet stūra mājas aptieka ielā darbojas kopš 1811.gada. Vietējie te pastaigājas, dodas iepirkties un ielu aktīvi izmanto arī, pārvietojoties ar automašīnām, bet svētkos tā transportam tiek slēgta un pārtop par gājēju ielu.

Kādā darbdienas rītā, vienā no pēdējām šī rudens siltajām un saulainajām dienām, Latvijas Radio dodas uz Brīvības ielu Krāslavā - kopā ar vietējo iedzīvotāju un pašvaldības darbinieci Ingu Kavinsku, automašīnā izmetot nelielu loku pa Krāslavu un no Svētā Ludviga laukuma iebraucot Brīvības ielā. Tepat blakus majestātiska saules izgaismota balta katoļu baznīca ar lieliem vārtiem un apjoztu mūra žogu. Blakus apzeltīts pareizticīgo baznīcas kupols. Izrādās, te kādreiz bijis sieviešu klosteris.

Brīvības iela Krāslavā ir vienvirziena iela. Ielas malā automašīnu daudz, brīvu vietu automašīnai izdodas atrast vien pie policijas iecirkņa, kas iekārtots vēsturiskā sarkanu ķieģeļu ēkā.

Kā stāsta Inga, ik gadu, svinot 4.maiju, šeit jau vismaz divdesmit gadus notiek skrējiens apkārt Krāslavai. Šajā ielā tiek svinēti arī visi lielākie pilsētas un valsts pasākumi. Tad iela kļūst par gājēju ielu, un satiksmei tā ir slēgta.

Iepretim policijas iecirknim - Brīvības ielas koka namā - ir frizētava. Te saimnieko friziere Ilona Čiževska. Frizētava viņai pieder jau 13 gadus. Tepat otrajā mājas pusē viņa arī pati dzīvo.

Klientu neesot daudz, jo arī pašā Krāslavā vairs nav daudz palicis cilvēku. Frizūras nāks taisīt aizvien retāk.

Vladimirs Romanovskis
Ilonas frizētavai blakus, šajā pašā ielas pusē – Vladimira Romanovska juridiskā prakse. “Dažādi jautājumi ved cilvēkus manā ofisā – ģimenes tiesību jautājumi, saimnieciskie darījumi, ar nekustamo īpašumu daudz jautājumu,” klāsta Romanovskis un atzīst - strādāt Brīvības ielā ir gana prestiži, jo tā ir viena no pilsētas galvenajām ielām.

Brīvības iela Krāslavā, lai arī nav īpaši gara, tomēr visai intensīva. Automašīnu kustība ir aktīva, un dienas pirmajā pusē te var sastapt arī diezgan daudz kājāmgājēju. Lielākoties gan apkārt dzirdama krievu valoda.

Savā ikdienas maršrutā Brīvības ielu iekļāvusi arī 78 gadus vecā Jevģēnija: “Ja vajag iet, piemēram, uz veikalu vai kur citur, eju pa šo ielu, jo tur tālāk ir aptieka, tur zemāk tirgus, lielveikals. Atceros agrāk, vēl buržuāzijas laikā te bija dažādi ebreju veikaliņi. Te kādreiz bija vairāk dzīvojamo māju, bet tagad vairāk veikalu, un šajā mājā es agrāk dzīvoju.”

Lai arī iela nav plata, tomēr visai zaļa – abpus ielai glīti safrizēti koki, kas met patīkamu ēnu karstā vasarā un rudenī ielai piešķir īpašu nokrāsu.

Pastaiga noslēdzas bijušajā tirgus laukumā. Te izvietota pilsētas strūklaka – spoža buru laiva ar airiem, bet apkārt laukumam mājīgumu un  tajā pašā laikā svinīgumu piešķir sastādītie rozā rožu krūmi.

Ar savu atvasi laukumā pastaigājas Viktors, kurš stāsta, ka "te vienmēr visādi pasākumi notiek, gājieni un salūts, un eglīte smuki izrotāta, pat vairākas.”

Brīvības iela kopā ar Krāslavas vēsturisko centru iekļauta valsts nozīmes vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā. Lai noskaidrotu, vai tas koka un sarkano ķieģeļu apbūves dēļ, Latvijas Radio dodas uz Krāslavas muzeju pie krājuma glabātājas Allas Lomanovskas, kura atklāj – Brīvības iela Krāslavā ir viena no vissenākajām ielām pilsētā. Ar šo ielu sākusies pilsētas būvniecība.

“Ielas pirmsākumi meklējami 18.gadsimta vidū, kad grāfi Plāteri uzsāka savu vērienīgo celtniecības projektu Krāslavā, un jau 1752. gadā uzbūvēja pirmo monumentālo ēku – Rātsnamu. Apkārt tirgotavu rindas un tirgus laukumu, un 1755. gadā sāka būvēt Krāslavas katoļu baznīcu. Un, protams, ielu, kura savienoja tirgus laukumu ar baznīcu.

Ielu nosauca par Vācu ielu.

Jo grāfi Plāteri aicina no Eiropas – Vācijas, Polijas un pat Portugāles - amatniekus un celtniekus, kuri šeit piedalās gan celtniecības darbos, gan arī attīsta amatus, un vācu amatnieki apmetās tieši jaunajā Vācu ielā," stāsta Lomanovska.

Kad Latvija ieguva neatkarību, ielu pārdēvēja par Brīvības ielu. Pēc statistikas datiem 1935.gadā Krāslavā bija 372 tirdzniecības iestādes, un prestižākās atradās Brīvības ielā.

Padomju laikā Brīvības iela tika pārdēvēta Otrā pasaules kara laikā pie Krāslavas kritušā sarkanās armijas pulkveža Aleksandra Smorugova vārdā.

Tomēr tieši šī iela Krāslavā ienesa arī Trešās atmodas elpu.

“1989.gadā 2.aprīlī pa Brīvības ielu, toreiz tā vēl bija Smorugova iela, no baznīcas svinīgi nesa Latvijas valsts karogu līdz laukumam, un virs aptiekas ēkas uzcēla Latvijas karogu,” stāsta Alla Lomanovska.

Brīvības ielas vārdu tā atguva 1991.gada novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti