Par bērnudārzā netikuša bērna pieskatīšanu valsts un pašvaldības atbalsts paredzēts ne vairāk kā 160 lati mēnesī, ja mazulis reģistrēts Rīgas reģionā, bet 130 lati - ja ārpus galvaspilsētas. No tiem līdz 100 latiem kompensēs valsts, stāsta Labklājības ministrijas pārstāve Linda Liepa. „Tas netiek maksāts pašam vecākam pa taisno, bet gan pakalpojumu sniedzējam - tātad vai nu tas būs privātais bērnudārzs vai arī bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs jeb vienkāršoti - aukle,” saka Liepa.
Viņa klāsta - ja vecāki vēlēsies, lai valsts daļēji kompensē tēriņus par mazuļa pieskatīšanu, tad viņiem ar izvēlēto bērna pieskatītāju - privāto dārziņu vai aukli - būs jāslēdz līgums, atrunājot būtiskākās lietas par bērnu un viņa pieskatītāju. Pēc tam vecākiem būs jāinformē pašvaldība. „Par to, ka viņam bērna uzraudzību nodrošinās aukle vai arī ka bērns apmeklēs privāto bērnudārzu. Ar to principā vecāka pienākumi beidzas, jo viss tālākais notiks ar aukles starpniecību,” skaidro Liepa.
Atbalstu administrēs Izglītības un zinātnes ministrija, un tas pienāksies par to aukļu pakalpojumiem, kas atbildīs virknei prasību. Piemēram, aukle nedrīkstēs būt sodīta, viņai būs jāiziet obligātā medicīnas pārbaude, jābūt atbilstošai izglītībai. Ja tādas nebūs, tad nāksies iet kursos, stāsta Izglītības ministrijas pārstāve Baiba Bašķere.
„Šobrīd ir runa par vismaz 40 stundu kursiem un mazāks ierobežojums būs uz tām auklītēm, kam jau ir pedagoģiskā - vidējā vai arī augstākā izglītība - tad tādiem šie uzraudzības kursi netiks prasīti. Tā kā faktiski kura katra vecmāmiņa nevarēs - ja viņai ir pedagoģiskā izglītība, tad faktiski viņai atliek tikai reģistrēties reģistrā,” saka Bašķere.
Atzīto aukļu reģistru nodrošinās Izglītības kvalitātes valsts dienests, un tas būs pieejams internetā. Tā vecāki varēs noskaidrot aukles, kam par bērnu pieskatīšanu būs pieejams atbalsts. Vēl auklēm būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājām. Atbildīgie neuzskata, ka procedūra būs pārāk birokrātiska.
„Tas pats lēmums kā tāds ir atbalstāms un to vajadzēja pieņemt jau pirms daudziem gadiem,” četru bērnu mamma un žurnāla „Mans Mazais” galvenā redaktore Sindija Meluškāne saka - tā kā bērnudārzu rindu problēma joprojām ir nozīmīga, no vecāku puses interese izmantot valsts subsidēto aukļu pakalpojumus varētu būt liela. Savukārt par aukļu interesi un atbalsta izmantošanu kopumā šobrīd ir grūti spriest. „To varēs redzēt tad, kad tas sāks strādāt. Izlasot pieejamo informāciju, man vēl pilnīgi skaidrs netapa - kur man jāiet un kāda ir tā kārtība. Tas ir svarīgi - lai būtu izskaidrojošais darbs, kur vecākiem skaidrotu, kas tad viņiem īsti ir jādara,” norāda Meluškāne.
Ņemot vērā lielo interesi par bērnu pieskatīšanas atbalstu, Labklājības ministrija arī gatavojas savā interneta mājaslapā tuvākajā laikā sniegt plašāku skaidrojošu informāciju par drīzumā pieejamo atbalstu.
