Sadaļas Sadaļas

Ar bažām un neziņu gaida vēlēšanas jaunajā Dienvidkurzemes novadā

Kurzemē lielākās administratīvās izmaiņas piedzīvos ap Liepāju esošie novadi. Šoreiz Latvijas Radio raidījums “Reģioni Krustpunktā” ielūkojās, kāda priekšvēlēšanu gaisotne valda jaunizveidotajā novadā, kas apvieno astoņus novadus Dienvidkurzemē. Pēc vēlēšanām apvienosies Grobiņas, Aizputes, Pāvilostas, Durbes, Priekules, Vaiņodes, Nīcas un Rucavas novads. Jaunā novada centrs būs Grobiņā, un pēc teritorijas tas būs lielākais novads Latvijā.

ĪSUMĀ:

Izaicinājums Dienvidkurzemes novadā būs sociālās jomas sakārtošana

Laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste Linda Kilevica ikdienā seko līdzi Liepājai apkārt esošo novadu notikumiem un pašlaik arī priekšvēlēšanu aktivitātēm. Jau iepriekš intervijā Latvijas Radio Ziņu dienestam žurnāliste stāstīja, ka cilvēkiem nav skaidrs, kādu dzīvi dzīvos apvienotajā, lielajā Dienvidkurzemes novadā.

“Lielo Dienvidkurzemes novadu cilvēki zināmā mērā gaida ar bažām. Vienai daļai, tiem, kas bija nomalēs savos mazajos novados, protams, šķiet, ka tagad paliks vispār pilnīgi pasaules malā,” norāda Kilevica.

Viens no izaicinājumiem topošajam lielajam novadam, pēc “Kurzemes Vārda” žurnālistes Lindas Kilevicas domām, būs arī sociālās jomas sakārtošana. Katrā no šiem novadiem ir pilnīgi atšķirīga pabalstu sistēma un arī summas, ko maksā pašvaldība.

Līdzīgi ir ar skolēnu ēdināšanu, jo ir pāris novadu, kas visu šo laiku bez maksas ir varējuši pabarot visus bērnus, kamēr citos novados šādu iespēju nebija.

No bezdarbnieka līdz sēru ceremoniju uzņēmuma vadītājam 

Jauno Dienvidkurzemes novadu pārvaldīs 19 deputāti. Vēlēšanām jaunajā Dienvidkurzemes novadā iesniegti astoņi kandidātu saraksti, un vairāk nekā 120 gribētāju no dažādiem politiskiem spēkiem izteikuši savu vēlmi piedalīties jaunā novada tapšanā.

Tas ir 6,4 kandidāti uz vienu vietu.

Dienvidkurzemes novada domē vēlas strādāt visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot “Saskaņu”. Netrūkst tādu deputātu kandidātu, kas šajās vēlēšanās ir mainījuši savu politisko piederību.

Sarakstos parādās cilvēki, kuri aktīvi sevi līdz šim politikā nav pozicionējuši, citos dominē jau esošie deputāti un pašvaldību darbinieki. Arī nodarbošanās ir visdažādākās – sākot no bezdarbnieka līdz pat sēru ceremoniju uzņēmuma vadītājam.

Pēc vecuma skatoties, sarakstos var atrast gan vidusskolnieci, gan vairāk nekā 80 gadus vecu aktīvu pensionāri. 

Iedzīvotāji plāno balsot par jau iepazītiem kandidātiem

Neziņa Dienvidkurzemes novada vēlētāju vidū ir liela. Vieni, necerot ne uz ko labu, uz vēlēšanām sola neiet, citi pauž gatavību balsot, bet nezina, par ko.

Risinājumi tiek meklēti radoši, un aizputnieks Uldis jokojot sola, ka apskatīšot sarakstus un balsošot par skaistākajiem uzvārdiem.

“Man sarakstos ir draugi. Varbūt, ka par tiem, jo pārējos jau es nepazīstu,” prāto Uldis. “Kas mainīsies vai nemainīsies, ir grūti pateikt, jo nekādas darīšanas domē man nav. Man vienalga, vai ir Aizputē vai Grobiņā. Cerams, ka mūs vecajos novados neapdalīs un sliktāk nebūs.”

Arī “Rietumu radio” sastaptais uzņēmējs Jānis vēl nav izlēmis, par ko balsot, bet par drošāko metodi uzskata balsot jau par pazīstamajiem uzvārdiem, kuri sevi pierādījuši ar darbiem.

“Ja es paņemu sarakstu un es tur nevienu nepazīstu, es jau neiešu par tādu balsot, jo es nezinu, ko viņš var izdarīt,” skaidro Jānis. “Mums tik daudz ir solīts jau Saeimas vēlēšanās, tāpēc par tiem, par kuriem es zinu, es arī balsošu. Vairāk mani uztrauc tā joma, kur pats darbojos – būvniecība. Interesē, kas, kur un kā mainīsies, kādi cilvēki būs, kas par to atbildēs, vai mainīsies atbalsts uzņēmējdarbībai.”

Liepājas iedzīvotājus reģionālā reforma neskar

Liepājā cīņā par vietām domē iesaistījušies septiņi saraksti, no kuriem patlaban domē pārstāvēti ir trīs.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, kad bijām liecinieki dažādām apmelošanas kampaņām, kuru laikā pat viltoja vietējo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, šogad kampaņas norit pragmatiskā un korektā gaisotnē.

Liepājas iedzīvotājiem izvēle noteikti būs vieglāka, jo Liepājā no administratīvi teritoriālās reformas viedokļa viss paliek pa vecam.

Arī, raugoties uz personālijām, sarakstu augšgalā esošie cilvēki un viņu darbi galvenokārt ir labi pazīstami.
Un, par spīti Liepājas it kā mākslinieciskajai aurai, balsojumā izvēle pamatā tomēr tiek izdarīta, izvērtējot, ko kandidāti ir paveikuši politikā vai ārpus tās. 

Pāvilostas novada vadītājs netic ieguvumiem no reformas

Solījumi sakārtot, uzlabot, pilnveidot un pievērst uzmanību birst no malu malām – no debatēm medijos, sociālajos tīklos un partiju priekšvēlēšanu materiālos.

Uldis Kristapsons, kurš Pāvilostas pašvaldību vada jau 20 gadu, šajās vēlēšanās pieņēmis lēmumu nestartēt. Kā neapjukt un saprast, kā labāk pārstāvēt savas intereses? 

“Līdz šai dienai neesmu pārliecināts, ka būs kaut kas labāk ar šo reformu, būs tikai sliktāk, un es negribu to piedzīvot,” uzskata Kristapsons. “Lai dara tās partijas, kas [šo reformu] ir atbalstījušas, un te arī noteikti jāpiemin, ka nekad nevienā partijā neesmu bijis.”

Ilggadējais Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka citādāka situācija veidotos, ja vēlēšanās varētu piedalīties arī vēlētāju apvienības.

“Nesaku ne pieci, ka arī jaunajā Dienvidkurzemes novadā mēs būtu kāds pulciņš salasījušies, kuri neredz no partijām jēgu, bet tiešām darītu labas lietas cilvēkiem un būtu tuvāk cilvēkiem,” stāsta Kristapsons. “Ja esi partijā, visticamāk, būs jāpilda kādi partijas noteikumi.”

Lielāko teikšanu Dienvidkurzemē paredz Grobiņai un Aizputei

Kristapsons arī pauž bažas, ka Pāvilosta jaunajā novada domē varētu arī netikt pārstāvēta, jo jaunajā novadā būs 33 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr Pāvilostā dzīvo 2,7 tūkstoši.

Proporcionāli pāvilostnieki varētu dabūt vienu deputāta vietu, tomēr pastāvot iespēja nedabūt arī nevienu.

“Nav nekāds spīdošais skats uz Pāvilostas novada pārstāvniecību jaunajā novadā,” secina Kristapsons, un norāda, ka Grobiņā un Aizputē dzīvo puse no jaunā novada vēlētājiem.

“Šīs pilsētas noteiks toni un pārējiem būs maz teikšanas,” uzskata Kristapsons. Vaicāts, kā viņš redz mazo novadu interešu pārstāvēšanas saglabāšanu lielajā novadā, Kristapsons saka: “Tā arī ir tā problēma, ka es neredzu.”

Reģiona centrs - Liepāja

Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs prognozē, ka pārstāvniecību jaunā domē neieguvušie novadi kļūs par nomali, bet tuvākā vai tālākā nākotnē Dienvidkurzemes novads apvienosies ar Liepāju.

“Cilvēku plūsma tomēr ir nevis uz Grobiņu, bet gan Liepāju,” norāda Kristapsons.

“Pat autobusu pietura ir uz Rīgas šosejas, un jāiet kājām līdz centram. Vēl pamatotāk tas ir Rucavai un Nīcai, kam jāizbrauc cauri Liepājai, lai nokļūtu Grobiņā. Pa taisno ved bedrains grantētais ceļš,” viņš skaidro.

Vai un kā apvienotajās pašvaldībās pēc vēlēšanām pārstāvēs to novadu intereses, kam nebūs ievēlētu deputātu, lai cik tas banāli tagad neskanētu, rādīs laiks.

Laiks rādīs arī to, kā Liepājas pilsētai turpmākajos gados sekmēsies sadarbība ar kaimiņos esošo novadu. Lai izteiktu kādas prognozes, vispirms jāsagaida vēlēšanu rezultāti, jo reālos darbus jau dara cilvēki.

Kuri tie būs? Tas diezgan lielā mērā būs atkarīgs arī no iedzīvotāju kopējās aktivitātes – kuru komandu un kandidātu atbalstītāji atradīs sevī vēlēšanos aiziet līdz balsošanas iecirknim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt