Likumprojektu “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” vēl saskaņo ar citām ministrijām un plāno pēc nedēļas skatīt valdībā.
Ministre skaidroja, ka speciāls regulējums robežas izbūvei vajadzīgs, lai paātrinātu šo procesu. Pretējā gadījumā tas neesot iespējams.
Viņa norādīja uz virkni jomu, ko plānots regulēt ar topošo likumu: “Iemesli ir vairāki. Tur ir gan jautājums par mežiem, kas atrodas uz robežjoslas – kurš atbild par atmežošanu, par to, lai uzskaitītu vērtību. Kurš atbild par būvprojekta uzraudzību un kontroli. Kādā veidā tiek īstenota to zemju izmantošana robežas izbūvei, ja tās vēl nepieder valstij.”
Ierasti visi šie procesi prasot ļoti daudz laika. “Kaut gan mums jāievēro tiesiskais regulējums [..], mums vajadzīgs specifisks risinājums, lai mēs varētu veikt visas šīs procedūras, lai varam ātrāk sākt būvēt,” sacīja Golubeva.
Tostarp iepirkumi varētu notikt sarunu procedūras formātā, nevis atklātajos konkursos. “Jebkurā gadījumā būs vairāki pretendenti, bet šis process nebūs tik ilgs,” sacīja Golubeva.
Turklāt Iekšlietu ministrija uzskata, ka robežas izbūve jāuztic valsts kapitālsabiedrībai, kas piesaistītu apakšuzņēmumus specifiskiem darbiem.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju, un vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim.
Ārkārtējo situāciju bija rosinājusi izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
