RTU telpās aizvadītajā kongresā Freidenfelds balsojumā saņēma 54 balsis, bet 43 bija pret. Uz amatu kandidēja arī Anete Ašmane, kura pirms mēneša notikušajā LSA kongresā bija vienīgā kandidāte un neieguva balsu vairākumu.
Jaunais LSA prezidents uzskata, ka organizācijai būtu jāpievērš uzmanība kritiskajam finansējuma trūkumam augstākajā izglītībā. LSA jau gada sākumā izcēla šo problēmu, kopā ar citām nozares organizācijām parakstot Augstākās izglītības padomes aicinājumu 2019. gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, nosakot šīs jomas par prioritātēm un piešķirot finansējumu.
Freidenfelds uzskata, ka, palielinot piešķirto līdzekļu apjomu un pievēršot uzmanību lietderīgākai to izmantošanai, iespējams sasniegt LSA vadlīnijās noteiktos mērķus izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veicināt efektīvāku studentu pārstāvniecības darbību. Freidenfelds plāno pievērst lielāku uzmanību LSA biedru – augstskolu studējošo pašpārvalžu – kapacitātes un rīcībspējas stiprināšanai.
Līdzšinējā LSA prezidente Maira Belova amatā pavadīja divus gadus. Viņas vadībā LSA vairākas reizes nosargājusi valsts finansēto studiju vietu skaitu, panākusi studentu kredītu apmēra palielinājumu un risinājusi praksē balstītas mākslas doktorantūras ieviešanu un un juristu vienoto kvalifikācijas eksāmenu.
Studentu apvienības prezidenta galvenais pienākums ir pārstāvēt studentus Latvijas studējošos politikas veidošanas procesos. Kongress ir LSA augstākā lēmējinstitūcija, kas sastāv no organizācijas biedru pārstāvjiem.
