Pēc ilgstoša bezdarba atrada darbu, kas patīk
Jēkabpiliete Līga Florence strādā Jēkabpils reģionālās slimnīcas poliklīnikas reģistratūrā. Pirms tam viņa vairākus gadus bija bez darba, jo saskārās ar grūtībām, mēģinot iesaistīties darba tirgū.
“Pirms programmas es biju ilgstošais bezdarbnieks tāpēc, ka man bija veselības problēmas un arī ģimenes apstākļi. Tā ka es kādus gadus sešus, septiņus nestrādāju. Meklēju darbu pēc tam, bet bija grūti ar darbu, nevarēju īsti atrast. Vecums, vecums.
Kam ir 50+, tiem ir ļoti grūti atrast darbu. Kaut gan saka, ka it kā nē, bet tieši tā tas arī ir,” pastāstīja Līga Florence.
Sieviete iesaistījās Motivācijas un atbalsta programmā, ko īsteno biedrība “Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Līga Florence pastāstīja, ka programma piedāvāja dažādus seminārus un grupu nodarbības, kas palīdzēja kļūt drošākai. “Tur notika sarunas, tur notika neformālas sarunas arī. Principā, ja cilvēks nestrādā, viņš ieraujas sevī, paliek nedrošs. Liekas, ka tu nevienam neesi vajadzīgs. Tu izej kaut vai 10 cilvēku grupā, tu jau jūties drošāks. Kontakti rodas. Un pēc tam man piedāvāja darbu šeit, un es piekritu. Man šeit ļoti patīk,” pastāstīja jēkabpiliete.
Motivē un ceļ pašapziņu
Līga ir tikai viena no 237 Jēkabpils un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kas pēdējo gadu laikā iesaistījušies kādā no četriem Motivācijas un atbalsta programmas posmiem. No šiem cilvēkiem 108 ir sasnieguši kādu no izvirzītajiem mērķiem.
“Šie cilvēki ir vai nu uzsākuši aktīvus darba meklējumus, reģistrējoties NVA un pildot visus NVA nosacījumus, vai uzsākuši darba attiecības, vai atgriezušies izglītībā, ja izglītība ir bijusi pārtraukta, vai apguvuši kādus kursus, profesionālās pilnveides programmas, mainījuši savu kvalifikāciju,” pastāstīja Izglītības iniciatīvu centra projektu vadītāja Kristīne Liepiņa.
Lai sasniegtu šos rezultātus, programma piedāvā katram dalībniekam individuālu pieeju, piesaistot sociālo darbinieku jeb pārmaiņu aģentu, kā arī psihologu, karjeras speciālistu un juristu. Papildus tam dalībniekiem tiek organizētas grupu nodarbības, semināri un profesionālās pilnveides kursi.
Kristīne Liepiņa raksturoja individuālo pieeju: “Mūsu mērķa grupas cilvēkiem ļoti bieži ir pazemināts pašvērtējums, un viņiem ir zema motivācija savā dzīvē kaut ko mainīt, jo viņi netic, ka tas ir iespējams. Tas galvenais, ko mēs cenšamies ar savu programmu parādīt, – pusgada laikā sadarbojoties ar pārmaiņu aģentu un citiem speciālistiem,
ļaut cilvēkam noticēt sev, apzināties iespējas, kas ir, apzināties savas tiesības, kas viņam ir, un uzņemties aktīvu lomu savas dzīves mainīšanā,
kas ir ļoti būtiski, jo, ja pats cilvēks negribēs, neviens viņa vietā neko izmainīt nevarēs.”
Četru bērnu mamma mācās kursos
Būtisku atbalstu programma sniegusi arī jēkabpilietei Inesei Začestei. Ar viņu Latvijas Radio tikās Krustpils pils iekšpagalmā pie strūklakas.
“Es vienkārši dzīvoju mājas ar četriem bērniem. Klasika. Mamma ar četriem bērniem mājās – ne īsti strādā, ne īsti mācās. Un tad man radās iespēja iesaistīties projektā,” pastāstīja Inese.
Programmas laikā viņa pabeidza auklīšu kursus, kā arī ieguva daudz jaunu zināšanu, piedaloties juristu, psihologu un citu speciālistu vadītajos semināros un nodarbībās.
“Man patika tas, ka visi dalībnieki varēja iesaistīties un pastāstīt savu pieredzi.
Un tā pieredzes apmaiņa, kā cilvēkiem iet, ko viņi vēlētos mācīties un kur strādāt, mani pašu arī iedvesmoja visvairāk
un deva tādu skaidrību, ko es gribētu dzīvē tālāk darīt. Projekts notika, sēžot mājās, kas man kā mammai ar četriem bērniem ir forša iespēja, jo ne vienmēr es varu būt konkrētos laikos skolā. Es varēju mājās sēdēt, turpat bija bērni man blakus, kuri arī citreiz pamāja ar rociņu pārējiem dalībniekiem. Tā es mācījos,” pastāstīja Inese Začeste.
Atbalsts tiem, kam lielāks risks
Motivācijas un atbalsta programma ir domāta tiem, kam ir risks saskarties ar sociālo atstumtību vai diskrimināciju. Izglītības iniciatīvu centra projektu vadītāja Kristīne Liepiņa uzsvēra, ka ar to saskaras daudzi.
“Četras lielās grupas, kā mēs viņas iedalām, ir sociālā atstumtība un diskriminācija, balstoties uz cilvēka etnisko piederību, vecumu, invaliditāti vai dzimumu. Bet katrā grupā ietilpst liels cilvēku klāsts. Piemēram, cilvēki, kas pakļauti sociālajai atstumtībai dzimuma dēļ, kas varbūt raisa lielākus jautājumus, tie var būt cilvēki, kas pārcietuši vardarbību kādā dzīves posmā, un tas atstājis sekas uz viņu pašreizējo spēju iekļauties sabiedrībā, atrast sevi nodarbinātībā vai izglītībā. Bet tikpat labi tās varbūt jaunās māmiņas, kas ilgstoši bijušas bērna kopšanas atvaļinājumā,” skaidroja Liepiņa.
Jēkabpilī un tuvākajā apkaimē līdz šim norisinājušies jau četri programmas posmi, bet šobrīd tiek organizēts piektais. Savukārt
visā Latvijā līdz šim programmas atbalstu saņēmuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
