Mediju apvienošanas reformai paredzēts tērēt 72 miljonus latu, daļu paredzēts segt no reklāmas ienākumiem, kā arī abonentmaksām. Plānots piesaistīt Eiropas naudu. 17 miljoni latu būs jātērē ēkas renovācijai un pielāgošanai.
Kā norāda eksperti, kas pētījuši visus iespējamos variantus, kur varētu atrasties apvienotais medijs, secināts, ka Zaķusala ir labākā vietā. Pagaidām gan atšķiras versijas par to, kur varētu bāzēties tiešraižu studijas. Tiek pieļauts arī tas, ka Latvijas Radio māja Doma laukumā 8 būs pilnībā jāatbrīvo, pārvācoties vai nu uz pašreizējo Valsts ieņēmuma dienesta telpām, kas atrodas blakus, vai uz citu vietu Vecrīgā.
Tomēr mājienu, ka Doma laukumu 8 pilnībā vajadzēs atstāt, deva Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants žurnālā "Ir". Tur minēts, ka blakus esošais restorāns "Fīlings" būtu piemērots modernas atvērtā tipa studijas izveidei, līdzīgi kā "Radio 101". Pats Ainārs Dimants aizņemtības dēļ sarunai nepiekrita, laipni aicinot parunāties ar viņa kolēģi, padomes locekli Gintu Grūbi. Grūbe gan atteicās apstiprināt Dimanta teikto, tas esot jāvērtē "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Tomēr pēc Grūbes apraksta, kādai būtu jābūt studiju telpai Vecrīgā, var secināt, ka Radionams tam neatbilst.
Latvijas Radio raidījumu ierakstu daļas vadītājs Guntars Plūcis ir skeptisks, jo visu tehnisko infrastruktūru pārvietot ir ļoti sarežģīti un dārgi. Turklāt, ļoti svarīga ir arī akustika un pārējās detaļas, bez kā radio kvalitatīvi darboties nevar. Latvijas televīzijas prokūrists Gints Miķelsons saka - ja viss ir veiksmīgi un ēkai tiek uzsākts rekonstrukcijas projekts, otra sarežģītākā lieta ir tā, ka LTV turpina funkcionēt šajā ēkā, kas tiks rekonstruēta pa daļām. Rekonstrukcijas laikā notiks pielāgošana arī radio vajadzībām.
Latvijas Radio finanšu direktors Juris Gavars šķirsta apvienotā medija koncepciju un saka - ne šeit, ne arī NEPLP mājas lapā nevar atrast pielikumus ar detalizētu informāciju, kas ir pieminēta pašā koncepcijā. Viņš arī norāda - koncepcijā minēts, ka naudu apvienošanai, to skaitā ēkas renovācijai, varētu rast no reklāmas ieņēmumiem, kas piecu gadu laikā varētu būt 20 miljoni.
Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis stāsta, ka daļu no naudas ēku renovācijai plānots kompensēt ar abonentmaksu. To paredz ieviest nākamajā gadā, tas nozīmē, ka katram ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam būs jāmaksā 3 lati mēnesī par mediju patērēšanu. Tie ir gandrīz 40 lati gadā. Siksnis saka, ka šādi aprēķini ir pārdroši un ka koncepcijas izstrādātāji formāli pieļāvuši vairākus mediju apvienošanas scenārijus, taču tiek minēti daudzi labie piemēri par to, cik veiksmīgi notikusi mediju apvienošana citās valstīs, tomēr ne visur bijis tik rožaini. Siksnis uzskata, ka vajadzētu iepazīties ar to valstu pieredzi, kurām ar mediju apvienošanu klājies pavisam bēdīgi, piemēram Ungārijā vai Slovākijā. Var minēt labos piemērus, bet labie piemēri veidojas tad, kad valstij tam ir pietiekami līdzekļu.
Jāatgādina, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nesen apstiprināja jaunā Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un interneta platformas. Koncepcijas izveidē iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti.
