Smiltēns norādīja, ka krīzes situācijā svarīga esot ātra lēmumu pieņemšana un ideoloģiskās pretrunas ar partneri ātrumu samazinātu. Viņš sacīja: "Jo mazāk partiju, jo lēmumu pieņemšana būs ātrāka, jo vairāk partijas, jo smagnējākas diskusijas, un ja vēl ideoloģiskas pretrunas."

Smiltēns arī norādīja: "Šobrīd ir skaidra izvēle, vai mēs valdībā panākam dinamiku vai skatāmies, ka tā stabilāka.

Mēs esam tajā pusē, lai valdība ātrāk pieņemt lēmumus, ir dinamiskāka, un stabilitāte ar 54 balsīm ir pilnīgi pietiekama, lai mēs varētu īstenot krīzē nepieciešamās lietas."

Savukārt Edgars Tavars un Uldis Pīlēns, kas ir saraksta premjera amata kandidāts, bet nekandidēja uz iekļūšanu parlamentā, norādīja uz bažām, ka "Progresīvie" nav pietiekami atbalstījuši valsts aizsardzības mācību.

Pīlēns uzsvēra: "Mūsu izpratnē kodolam jābūt no "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības, jo tie ir vismaz konservatīvi liberālajā vai nacionāli konservatīvajā spektrā būvēts kodols, kam nav ļoti lielu pretrunu virzīt savu programmu cauri krīzes laikiem vienā virzienā.

Ar "Progresīvajiem" tas ir citādi. Kā to var savietot, mums pašreiz ir grūti saprast."

NA uz tikšanos ar "Jaunās Vienotības" sarunvežiem ieradās ar norādēm par nepieciešamiem uzlabojumiem latviskuma stiprināšanas jautājumos, demogrāfijas mērķiem un īstenošanas pasākumiem, energoresursu pieejamību krīzes apstākļos.

Vienlaikus arī NA nepiekrīt partijas "Progresīvie" iekļaušanai koalīcijā, jo nav vienisprātis ar tās liberālajiem uzskatiem, piemēram, par viendzimuma attiecību reģistrēšanu, atzina Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Viņš gan pieļāva, ka sadarbība ar partiju varētu notikt arī, ja tā nav koalīcijā.

Jau izskanējis, ka NA labprāt vēlētos mazāku koalīciju, jo ar "Progresīvajiem" tai ir ideoloģiskas pretrunas. 

"Apvienotais saraksts" pārrunājis arī nozīmīgus politiskos jautājumus, piemēram, iespējamus labojumus administratīvi teritoriālajā reformā, kam "Jaunā Vienotība" konceptuāli piekritusi.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Neilgi pēc pirmo provizorisko rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Politoloģes atšķirīgi vērtējušas "Progresīvo" izredzes uz darbu koalīcijā, savukārt Valsts prezidents izteicies, ka koalīcijas stabilitātes dēļ vajadzētu ar "Progresīvajiem" sadarboties. Vienlaikus viņš norādīja, ka sadarbība iespējama, arī neņemot "Progresīvos" koalīcijā.