Šodien sākas 10. Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa, kuras laikā norisināsies dažādi pasākumi, lai aktualizētu mediju izglītību sabiedrībā. Šobrīd pandēmijas laikā temats ir īpaši svarīgs, jo izteikti redzamas zemas mediju izglītības sabiedrībā sekas. Daļa no mediju izglītības ir medijpratība, kas nepieciešama darbam ar informācijas avotiem – tostarp, informācijas atrašanai, analīzei, satura izvērtējumam.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne skaidroja: "Mēs redzam, ka, līdzīgi kā citās rīcībās un attieksmē, Latvijas sabiedrība ir gandrīz sadalīta divās daļās. Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēta medijpratībā un uzskata to par vērtīgām zināšanām un prasmēm. Un otra daļa, kas arī gandrīz veido pusi sabiedrības, to vērtē kā nevajadzīgu, neizrāda interesi."

Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā pētījumā secināts, ka līdzīga situācija ir ar spēju atpazīt dezinformāciju, tomēr kopumā situācija uzlabojas, skaidroja profesore.

Šobrīd valstī piedzīvojam infodēmiju tieši tāpēc, ka daļā sabiedrības ir problēmas, piemēram, ar kritisko domāšanu. Un tas cieši saistīts ar izglītību, uzsvēra Rožukalne. Kultūras ministrijas 2018. gada pētījumā par medijpratību respondenti atzina, ka tieši izglītības iestādes ir tās, kurām jāstiprina šīs prasmes.

Organizācijas "drossinternets.lv" metodiķe Liene Valdmane teica: "Jebkura medijpratības pamatā ir domāšana. Un tā nav tikai prasme. Tas būtu ļoti vienkārši, ja mēs uzskatītu, ka tagad sapulcināsim visus kopā, pastāstīsim, kā izvērtēt viltus ziņas un tad jau viss notiks. Lai izvērtētu viltus ziņas, saprastu sazvērestības mītus un visu šo dezinformācijas buķeti, kas mums šobrīd informatīvajā telpā ir, ir jābūt zināšanām par šīm jomām. To pierāda arī pandēmija. Sazvērestības mīti šajā laikā rodas no nezināšanas."

Tātad problēma nav tikai tā, ka Latvijā līdz jaunā satura ieviešanai vispārizglītojošās skolās medijpratību nemācīja. Ir jārūpējas par sabiedrības zināšanu līmeni kopumā.

"Drossinternets.lv" ik gadu pārbauda skolēnu zināšanas šajā jomā – situācija kļūstot labāka, taču daļai pusaudžu ir grūtības, piemēram, atpazīt apmaksātu influencera reklāmu. Pat, ja pie ieraksta tas ir norādīts. Valsts Izglītības satura centra vecākā referente Sandra Falka skaidroja, ka no nākamā gada medijpratības jautājumi saturā būs visām klasēm.

"Liels akcents ir likts uz tā saucamajām caurviju prasmēm, piemēram, kritiskā domāšana un problēmu risināšana vai digitālā pratība. Piemēram, kritiskajā domāšanā un problēmu risināšanā skolēnam jāatšķir faktos balstītu apgalvojumu no pieņēmuma, faktus no viedokļa, izvirza argumentus un vērtē to atbilstību," skaidroja Falka.

To, vai medijpratības iekļaušana izglītības saturā nesīs rezultātus, rādīs laiks. Taču eksperti uzsvēra, ka vienlaikus nepieciešams turpināt strādāt arī ar studentiem un pieaugušajiem.