Balkona margas atdalījās no kādas padomju laikos celtas ķieģeļu ēkas otrā stāva dzīvoklī Rīgā ,Pārdaugavā. 46 gadus vecais vīrietis, kurš tobrīd atradies uz balkona, nokritis, gūstot galvas un mugurkaula traumas.
Apkārtējo māju iedzīvotāji atzīst, ka dzīvokļu balkoni, viņuprāt, ir ļoti bīstama vieta. „Es domāju, ka balkoni nav droši, jo mājas ir pārāk vecas. Es pati dzīvoju tādā mājā. Tā ir celta 1959. gadā, jūs jau saprotiet, viss iztrunējis, viss vecs, vajag remontu. Es uz balkona iet baidos,” saka Pārdaugavas iedzīvotāja Irina. „Nu viņi visi ir tādi avārijas stāvoklī. Tas ir laika jautājums. Viens ātrāk, otrs vēlāk, visi sāks gāzties. Man nav balkona, bet, ja būtu, būtu bail uz tā iet. Tas vestu vai nu uz nāvi, vai invaliditāti,” atzīst Marina.
Tas nebija pirmais gadījums pēdējā laikā, kad daudzdzīvokļu mājai nogrūst balkons. Piemēram, šeit Dzirciema ielā pirms aptuveni gada, nokrītot trešā stāva balkonam, bojā gāja 75 gadus vecs kungs.
Tomēr kopīgā situācija gan nav tik dramatiska. Piemēram, „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko aptuveni 30 000 dzīvokļu ar balkoniem, un tikai 2%-3% no tiem esot avārijas stāvoklī. „Ja ir konstatētas problēmas, kaut kādi defekti vizuāli balkonam, tad dzīvokļa īpašniekam ir jāvēršas pie mums, zvanot pa 8900 tālruņa numuru. Ja dzīvokļa īpašnieks tomēr ir pamanījis, ka margas ir aprūsējušas, apmetums ir atdalījies vai kādus citus vizuālus defektus, tad mūsu darbinieki ieradīsies apsekot balkonu, un pamatojoties uz to, kas tiks konstatēts apsekošanā, veiks nepieciešamās darbības,” saka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma.
Ēku, kurā ceturtdien notika negadījums, gan apsaimnieko tās dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs, nevis pašvaldība. Šādā situācijā arī balkonu remonts var izrādīties sarežģīts. Juridiski balkona grīda ir dzīvokļa daļa, bet margas - ēkas fasādes daļa, tātad nama īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to par to remontu teorētiski jālemj ēkas kopsapulcei. „Ja mēs runājam par kārtējiem remontdarbiem, tad tur pietiek ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu. Ja mēs runājam par avārijas stāvokļa novēršanu, tad tur pietiktu ar viena īpašnieka iesniegumu,” norāda SIA „Rīgas pilsētas būvvaldes” vadītāja Jānis Belkovskis.
Pašiem dzīvokļu īpašniekiem gan nevajadzētu mēģināt uz aci noteikt, vai balkons ir jāremontē, jo tas vismaz reizi gadā ir jāizdara apsaimniekotājam. Ja rodas bažas, var lūgt apsaimniekotāju to darīt arī biežāk.
