Par bija 80 deputāti.
Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Izņēmumu nepieciešamība skaidrota ar starptautisko saistību izpildi un lai padarītu iespējamu uzņēmumu pārcelšanu no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju.
Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumus, kas paredzētu šo likumu padarīt stingrāku, sašaurinot izņēmumus, kad termiņuzturēšanās atļauja var tikt izsniegta.
Tāpat noteikts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu.
Tas būs iespējams arī tad, ja konstatēts, ka ārzemnieks sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī pats ir veicis šādas darbības vai citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.
Šādas izmaiņas ieviestas arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā dienā Nacionālā apvienība sagatavoja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredzēja ne tikai neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, bet anulēt jau esošās. Taču šim priekšlikumam Saeimā atbalsta nepietika.
Tāpēc valdības koalīcija sagatavoja kompromisu: anulēt termiņuzturēšanās atļauju tad, ja ārzemnieks slavina kara noziegumus vai rīkojas pretrunā valsts drošības interesēm. Par to gan vēl jānobalso.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nu jau no vairākām valdības partijām sāka izskanēt viedokļi, ka būtu jābeidz Krievijas pilsoņiem izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") uzdeva sagatavot attiecīgus grozījumus, saglabājot arī izņēmumus, piemēram, humānu apsvērumu dēļ, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Latvija ārzemniekiem kopumā izsniegusi 46 472 termiņuzturēšanās atļauju. No tām Krievijas pilsoņiem – 10 347. Teju puse tās nopirkuši, iegādājoties nekustamos īpašumus. Pieskaitot arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, Latvijā ļauts dzīvot vairāk nekā 50 tūkstošiem Krievijas pilsoņu.
