Šogad apritējuši 10 gadi, kopš darbojās vienkāršotā robežas šķērsošana Latvijas un Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem.
"Šī vienošanās bija paredzēta, lai stiprinātu gan ģimenes, gan kultūras, gan vēsturiskās, gan arī reliģiskās saites starp divu valstu pierobežas iedzīvotājiem," stāsta Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Pāvels Rogožins.
Pēc viņa teiktā, vienošanās attiecās uz 50 kilometru rādiusā no robežas dzīvojošajiem. Apliecinot, ka otrā robežas pusē tiem ir kādi īpašumi, dzīvo radi vai ir radu kapi, vai arī ir kultūras vai sociāli ekonomiskas saites, tie varēja saņemt atļauju līdz 90 dienām pusgada laikā apmeklēt kaimiņvalsti. Tam uz robežas bija atvēlēti vairāki vienkāršotas robežšķērsošanas punkti.
"Mūsu pārraudzībā bija četras vietas – Meikšāni, Vorzova, Piedruja un Kaplava. Tās bija vietas, kurās robežu varēja šķērsot tieši pierobežas iedzīvotāji, pēc iepriekšējā pieprasījuma. Sākoties kovidam, šīs vietas tika slēgtas."
Piemēram, Kaplavas kontroles punktu, kas šobrīd ir ciet, pirms pandēmijas mēnesī vidēji šķērsoja 150 līdz 200 personas.
Kopumā šo desmit gadu laikā Baltkrievijas konsulāts ir izsniedzis pāri par 70 tūkstoš atviegloto robežšķērsošanas atļauju. Sarakstus pēc iedzīvotāju iesniegumiem izveidoja Baltkrievijas pierobežā esošās Latgales pašvaldības.
Lielākais klientu loks bija no Daugavpils pilsētas. Iepriekš ik gadu šīs atļaujas saņēma ap 7000 pilsētnieku, pēdējos gados un īpaši pēdējā laikā skaits manāmi sarucis,
apliecina Daugavpils pašvaldības informācijas biroja administratore Maija Frolova.
"Šīs atļaujas tika izsniegtas uz vienu gadu, katru gadu cilvēkiem tās bija jāatjauno. Dokumentu pieņemšana notika trīs reizes gadā. 2019. gadā no marta līdz jūnijam bija 1300 cilvēki, un pamazām to palika ar vien mazāk. Šogad – 614."
Šogad tie ir vairs tikai 600, un to var izskaidrot, saka Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Rogožins, pastāstot arī, kāpēc līguma par vienkāršoto robežas šķērsošanu apturēšana neietekmē Latvijas puses iedzīvotājus.
"Ar 15. aprīli Baltkrievija ieviesa bezvīzu režīmu, un līdz gada beigām Latvijas pilsoņi Baltkrievijā var ieceļot bez vīzas. Tāpēc šīs vienošanās par vienkāršotās robežas šķērsošanu apturēšana neietekmēja spēju un iespēju mūsu iedzīvotājiem izceļot uz Baltkrievijas Republiku."
Turklāt, ja par vienkāršotās robežas šķērsošanas atļaujas saņemšanu bija jāšķiras no 20 eiro, un tad varēja vien uzturēties 50 kilometru rādiusā no robežas, tad bezvīzu režīms pavēra pavisam citas un plašākas iespējas.
"Tad ar šo atļauju varēja braukt pie radiniekiem, bet tagad visi, kas grib, var braukt uz Baltkrieviju, ir brīva kustība, un tur viss ir krietni lētāk nekā pie mums," stāsta Nikolajs,
kurš gan ir bažīgs – vai tas, ka šobrīd apturēta vienkāršotā robežas šķērsošana, ar jauno gadu neaizslēgs tam pilnībā ceļu uz šo kaimiņvalsti, ja vien bezvīzu režīms atkal netiek pagarināts.
Braukt uz Baltkrieviju, neraugoties uz Ārlietu ministrijas aicinājuma to nedarīt, joprojām izvēlas daudzi, tiesa, interese sāk mazināties, vadoties pēc statistikas, secina Rogožins.
"Statistika rāda, ka no aprīļa līdz jūnijam robežšķērsotāju plūsma palielinājās un sasniedza līdz 20 tūkstošiem mēnesī, bet no jūlija šī plūsma pamazām sāka samazināties, un septembrī tie jau bija tikai 12 000 mūsu civiliedzīvotāju, kuri gribēja izceļot uz Baltkrieviju dažādu iemeslu dēļ. Pārsvarā, viņi izmanto iespēju pēc kovida laikiem apciemot savus radiniekus un arī iepirkties," stāsta Rogožins.
Cita aina, tiesa, juridiski, ir Baltkrievijas valstī dzīvojošajiem, bez vīzas uz Latviju tiem braukt nav iespējas, tagad pierobežā dzīvojošie nevarēs izmantot arī 10 gadus pastāvošo līgumu par vienkāršoto robežas šķērsošanu.
Tiesa gan, šādu Baltkrievijas pilsoņu Latvijā, pēc robežsardzes ziņām, ir ļoti maz, un tiem mūsu valsts nekavējoši jāpamet.
"Ar pirmdienu tika apturēta vienošanās, kas tika noslēgta starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdībām par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. Līdz ar ko kopš pirmdienas tiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri bija saņēmuši šādu atļauju, šī iespēja tiek liegta, un šo atļauju robežas šķērsošanai izmantot vairs nevar. Šobrīd, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, mūsu teritorijā atrodas astoņi šādi Baltkrievijas pilsoņi. Šis skaits nav liels un būtisku imigrācijas risku tie nerada. Taču būtībā šie pilsoņi mūsu valstī jau šobrīd uzturas nelikumīgi. Atbilstoši mūsu likumdošanai pie izceļošanas tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Viens šāds gadījums jau ir bijis. Pagaidām mēs aprobežojamies ar brīdinājumiem, ņemot vērā to, ka cilvēki varēja nezināt par šīm izmaiņām. Tāpēc šobrīd Latvijas robežsardze aicina tos Baltkrievijas pilsoņus, kuri ir ieceļojuši Latvijā, izmantojot atviegloto robežas šķērsošanas kārtību, nekavējoties atstāt Latvijas Republikas teritoriju."
Saskaņā ar statistikas datiem pērn vienkāršoto robežas šķērsošanas atļauju saņēma gandrīz 1500 Latvijas pierobežas iedzīvotāju un 14 baltkrievu.
