Latvijā paredzēts, ka no 25.oktobra farmaceitu darbība būs civiltiesiski apdrošināta, tas nozīmē, ka aptiekas licences turētājs apdrošinās savu aptiekā strādājošo farmaceitu civiltiesisko apdrošināšanu. Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders skaidro jauno kārtību. Ja farmaceita darbības vai bezdarbības rezultātā būs kaitējums pacients, cietušais varēs vērsties pie apdrošinātāja saņemt atlīdzību. Šos noteikumus valdība apstiprināja vakar. Tie aptiekās izraisījuši lielu trauksmi.
Visiem dotas viena, knapi divas dienas, lai tos īstenotu. Otrs ir - jāsaprot, kā tieši īstenot šos nosacījumus dzīvē. Tēlaini runājot, mēs gandrīz vai plēšam matus, lai tiktu galā ar šiem noteikumiem un nesaņemtu sodus par neizpildīto," saka aptieku tīkla „Mēness aptieka" sabiedrisko attiecību pārstāve Zaiga Barvida.
Viņa arī norāda, ka pašos noteikumos ir daudz neskaidrību, kas ieviešanas procesu apgrūtina. Piemēram, nav skaidrs, vai var būt viena apdrošināšanas polise uz visiem uzņēmuma farmaceitiem vai katram vajag savu. „Mums ir vairāk nekā 500 apdrošināmās personas. Nav arī skaidrs, cik tas maksā, esam sākuši sarunas ar apdrošinātājiem, bet tas prasa laiku un tas notiekti nav izdarāms divu dienu laikā," saka Barvida.
Viņa uzsver, ka, ja noteikumos pieņem nesavlaicīgi - divas dienas pirms spēkā stāšanās, tad vajadzētu vismaz noteikt pārejas periodu. „Mēness aptiekas" pārstāve nevar atbildēt, vai farmaceitus izdosies apdrošināt līdz šai piektdienai. Grūtības ir arī daudzām citām aptiekām, stāsta Latvijas aptieku attīstības biedrības un Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja Inga Zemdega–Grāpe. „Es uzskatu šī redakcija ir ļoti nepilnīga. Vispirmām kārtām, nav atrunāts, kā tas būs. Klients vērsīsies ar savu pieprasījumu, pretenziju. MK noteikumos rakstīts, pret farmaceitu. Klients nezina, pie kā vērsties. Mēs zinām no pieredzes, ka klients vēršas pret uzņēmumu," saka Zemdega–Grāpe.
Zemdega-Grāpe arī uzsver, ka ir iebildes par procedūru. Pēc viņas stāstītā, vēl pirms divām nedēļām Veselības ministrijas farmācijas jomas konsultatīvajā padomē nozares organizācijas norādīja uz neskaidrībām regulējumā un nolēma precīzāk formulēt. Taču ministrija lēmusi noteikumu projektu virzīt uz valdību, nesagaidot konsultatīvās padomes priekšlikumus.
Zemdega-Grāpe norāda, ka pacientam nodarītais kaitējums var būt ļoti atšķirīgs. Farmaceits sajaucis dozu un iedevis stiprākas vai vājākas koncentrācijas medikamentus, tā varētu būt viena problēma. Otra ir pilnīgi cita lieta - ir izrādījusies kļūda - sajaukta nepareizi smēre, mikstūra, acu pilieni. Proti, pirmajā gadījumā risks vērtējams kā neliels, bet otrajā - var radīt nopietnas veselības problēmas. Taču kā notiks risku apdrošināšana, nav skaidrs.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Abāšins paskaidro, ka apdrošināšana segs, vienkāršā valodā sakot, aptiekāru kļūdas. Savukārt pacientiem, kuriem radies kaitējums, būs aptiekā jājautā - kas ir jūsu civiltiesiskās padrošināšanas apdrošinātājs un pie tā jāvēršas.
Jaunās kārtības ieviešanu Veselības ministrija pamato ar Pārrobežu direktīvas stāšanos spēkā. Tā vēsta, ka dalībvalstīm jānodrošina mehānismi, kā aizsargāt pacientus, ja nodarīts kaitējums. Taču direktīvā apdrošināšana ne ar vārdu nav pieminēta. Farmācijas jomā strādājošie norāda, ka tikpat labi varēja arī izmantot citu mehānismu, tāpēc jautā - kam jaunā kārtība ir izdevīga.
