"Mēs neprasām tiesības, lai mēs piedalītos aptaujās par "Viagru" vai ''spārniņiem'', bet gan par politisko dzīvi, kur nosaka partiju reitingus, ministru darbību. Mūs nelaiž nemaz pie teikšanas. Kas tas ir - pēc 60 gadiem, kaut gan pensija sākas pēc 60 ar kapeikām, kas tad mēs esam debili? Es izskatos pēc tāda?" sašutumu neslēpj Gunārs Lauks.
Vecā kunga sašutums nav bez pamata, uzskata Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors
"Diemžēl šim kungam ir ļoti liela daļa taisnības. Tas ir saistīts ar daudz un dažādiem apstākļiem, kāpēc aptauju veicēji taisa tās aptaujas tā, kā taisa, un pirmā būtiskā lieta ir tāda, ka šeit nav vienotu standartu," viņš norāda.
"Bet šeit ir praktiskie apstākļi, kas pārsvarā ir saistīti ar finansiālo aspektu," saka Kaktiņš.
Dažādiem aptauju veicējiem ir noteikts dažāds vecuma cenzs, un visbiežāk tiek aptaujāti cilvēki vecumā no 18-60 gadiem. Vai no 18-74 gadiem.
Šāds vecuma slieksnis ieviests pirms 20-30 gadiem, skaidro Kaktiņš, un, viņaprāt, tas būtu jāmaina.
"Vēl 20-30 gadus atpakaļ, kad kopumā šī aptauju lieta uzplauka, attīstītajās valstīs vidējais cilvēka mūža ilgums patiesībā bija krietni īsāks, nekā viņš ir šobrīd. Respektīvi, tas produktīvais ilgums, kad mēs esam pie skaidra prāta, kad mēs esam tiešām aktīvi, strādājam, strādājam algotu darbu, esam kā patērētāji - tas ar katru gadu paliek arvien garāks un garāks," uzskata Kaktiņš.
"No šī skatu punkta, tie standarti, kas bija diezgan adekvāti gadus 30-40 atpakaļ, šobrīd vairs tādi nav. Mana personīgā sajūta ir tāda, ka būtu jēgpilni iet aptuveni līdz 80 gadiem," viņš norāda.
Tomēr bieži vien arī valsts iestādes, izsludinot konkursus par aptauju veikšanu, nosaka specifikāciju par vecuma grupu no 18-74 gadiem. Kā norāda speciālisti, jo lielāks ir šis vecuma slieksnis, jo dati ir kvalitatīvāki. Jo tiek noskaidrots visas sabiedrības viedoklis.
