Aptuveni piektdaļa pilsoņu nav mierā ar esošajiem politiķiem un gandrīz trešadaļa nezina, par ko balsot. Vismaz ar pirmo kopu varētu rēķināties tie, kas vēlas aizstāt pašreiz Saeimā sēdošos.
Aptaujas gan liecina - ja vēlēšanas notiktu rīt, valdošajām partijām sliktākajā gadījumā būtu jāatvadās no dažiem krēsliem. Opozicijas partijām - "Saskaņas centram" un Zaļo un Zemnieku savienībai - pārstāvniecība varētu pat pieaugt.
Vienīgais nosaukums, kas vairs nebūtu sastopams uzrakstos Saeimas gaiteņos un dokumentos, piederētu Reformu partijai. „Salīdzinot ar to atbalstītāju loku, kas Reformu partijai bija, tagad tā kā partija ar nākotni vairs neeksistē sabiedrības apziņā,” norāda sociologs, “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis.
Kas aizpildīs brīvās vietas, pēc speciālistu domām, šobrīd prognozēt ir pāragri. Nopietnas izredzes varētu būt lielo pašvaldību vadītājiem, ja tie izlemtu pulcēties zem viena karoga. Taču pagaidām viņi to par prioritāti nav izvirzījuši. Šādas ambīcijas izziņoja mazāku vietvaru pārstāvji no Reģionu alianses, taču pagaidām tam neredz turpinājumu.
Liels politiskais potenciāls piemīt bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabi, bet viņa izvairās atklāt, kādā veidā to realizēs. Aktīvāk rosās Einara Repšes biedrība "Latvijas attīstība", tomēr tās gala piedāvājums, pārtopot partijā, nav atklāts. Līdzīgi ir ar biedrību „Demokrātiskie patrioti”.
„Atbildot uz jautājumu, kādas ir izredzes, lielā mērā atkarīgs, kādas programmas un līderus spēj piedāvāt esošie un potenciālie spēki. Pagaidām tas nav redzams ne no esošajiem, ne no gribētājiem,” saka politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens.
Eksperti norāda, ka, tuvojoties vēlēšanām, aktīvāka un mērķtiecīgāka kļūs arī partiju aģitācija. Var paredzēt, ka patlaban lielais neizlēmušo vēlētāju skaits noteikti samazināsies. Tas tradicionāli pieaug starpvēlēšanu periodā, kad cilvēkiem šķiet mazsvarīgi domāt, kura partija tagadnē vai nākotnē spēj piedāvāt labākus pakalpojumus.
