Aizvadītajā gadā Latvijā izveidota vienotā datorizētā plaģiātisma kontroles sistēma, kurā apvienojās vairākas augstskolas. Patlaban projektā iesaistījušās jau 13 Latvijas augstskolas un vairākas vēl ir pārrunu procesā. Sistēmas koordinators, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs gan secina, ka pagaidām par pārmaiņām studentu krāpnieku ziņā runāt ir pāragri, arvien tiek pieķerti rupji plaģiātisma gadījumi:
''(..) Līdz pat tādai pakāpei, ka tiek iesniegti darbi, kuri ar izcelsmes avotu sakrīt turpat 60-70%, ir arī rupji gadījumi, kad,piemēram, puisis rakstījis darbu, kurā ir teksts – autore (sieviešu dzimtē!) secina to vai citu. Esam uzsākuši pārbaudīt darbus tādā melnraksta stadijā pirms aizstāvēšanas, un esam pieķēruši, ka students domā – es uz to vidus pārbaudes posmu darbu iesniedzu, gan jau līdz beigām tās pēdas pietušēšu, visu sakārtošu.''
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) plaģiātu kontroles sistēmā pamatā pārbauda studiju noslēguma darbus – aptuveni tūkstoti ik gadu. Studenti aizvien vairāk tiek arī sodīti – gan atskaitīti, gan brīdināti, vai kursu kārto atkārtoti. Studiju centra vadītājas vietnieks Vilnis Tomsons vērtē, ka ar plaģiātismu apsēstākās jomas lauksaimniecības universitātē ir socioloģija un ekonomika. Gan pērn, gan šogad kontroles sistēmā atklāti krāpnieki, kuri pat atstādināti no noslēguma pārbaudījuma ar iespēju citu darbu iesniegt pēc gada. LLU pārstāvis gan ir pesimistisks un plaģiātisma problēmai galu neredz, taču novērojis, ka vairāki faktori to var ietekmēt.
''Gan stāstīt viņiem, kas tas ir un kas par to draud, gan to, ka šādi viņi apzog daudzus cilvēkus – to, no kura paņem, un pats sevi, jo neiegūst to, ko varētu, ja pats izstrādātu darbu. Apzog savu universitāti, sagādājot sliktu slavu, savu darba vadītāju un mācību spēkus. Otra lieta, ka var dzīvi apgrūtināt, ir uzdot rakstīt tādus darbus un par tādiem tematiem, kurus ir grūti vai pat neiespējami atrast kaut kur citur,'' spriež Tomsons.
Tāpat Tomsona ieskatā lielāks skaidrojošais darbs par plaģiātismu un tā sekām būtu jāveic jau skolās, piemēram, caur skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem, taču ne visās skolās šie darbi ir obligāti.
Vidusskolas lomu uzsver arī Vidzemes Augstskolas lektore Vineta Silkāne:
''(..) Tur ir pietiekami liela problēma ar to, ka dažās skolās faktiski bērnus iemāca kompilēt, sameklēt un salikt kopā informāciju no jebkurienes nekritiskā veidā, nevērtējot, neatsaucieties uz avotiem. Ne visās skolās, bet tā ir viena no nopietnām problēmām, jo mums nākas saskarties, ka pirmā kursa studenti ir tie, ar ko tas viss sākas.''
Plaģiātisma kontroles datubāzē, kuru augstskolas patlaban izmanto, atrodas 56 tūkstoši studentu darbi, un tuvākajā nākotnē plānots sistēmu vēl papildināt arī ar tīmekļa saturu, pret kuru arī varēs pārbaudīt jaunos studentu darbus.
