Jūlijā notikušajā aptaujā 21% no tiem pilsoņu, kas vēlēšanās nepiedalījās, atzina, ka neredz jēgu piedalīties vēlēšanās. Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%.
Tajā pašā laikā biežākais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.
Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.
Jau mazākā mērā minēti vēl virkne iemeslu, kāpēc pilsoņi nedevās uz vēlēšanām – 11% pauda, ka „nav par ko balsot”, 9% - „neatradās dzīvesvietā”, 7% - bija aizņemts, strādāja, 7% - nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, 7% - „nav ticības, neuzticas nekam”, 5% - „negribēja”, 5% - „mana balss neko neietekmē” – 5%, „nebija laika” – 4%.
Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija “vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu” - 21%, “lai ietekmētu pašvaldības nākotni” - 12%, “cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām” - 12%, “vēlme paust savu viedokli”- 7%, “vienmēr piedalās visās vēlēšanās” - 6%, “lai cita partija saņemtu mazāk vietu” - 3%.
Kopumā arī šī gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem - 50%, bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem - 79%. Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes - 70%, vēlētāji ar augstāko izglītību - 76%, vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda - 71% un publiskajā sektorā nodarbinātie - 78%.
