Panorāma

Ukrainas valdība pārņem "PrivatBank"

Panorāma

Saziedots 62 841; par dziesmu "Nepārlaužams" ziedo 2000 eiro

Vairākums iedzīvotāju uzskata – VDK dokumenti ir jāatklāj

Aptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta VDK dokumentu publiskošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu atklāšanu. Tā liecina pētījumu kompānijas SKDS septembrī veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījums rāda, ka 28,4% iedzīvotāju uzskata, ka VDK dokumenti ir jāatklāj sabiedrībai nekavējoties un 33,7% - ka tas ir jādara kopā ar zinātniskiem skaidrojumiem. Tas nozīmē, ka kopumā 62,1% ir par to, ka VDK dokumenti ir jāpārstāj slēpt no sabiedrības.

Pat aptaujājot cilvēkus, kuri dzīvo Latgalē, kur pēc pētnieku domām varētu skeptiskāks noskaņojums, izrādās tā nav, jo Latgalē par dokumentu atklāšanu nekavējoties vai kopā ar zinātniskiem skaidrojumiem ir absolūts vairākums 72,2%. Viens no secinājumiem – pieprasījums pēc vēsturiskā taisnīguma sabiedrībā pastāv.

Pētnieki uzsver, ka interese par dokumentu publiskošanu ir arī gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem ar šiem dokumentiem noteikti neesot bijusi nekāda saistība, tāpēc nevarētu domāt, ka paaudžu nomaiņas rezultātā šie jautājumi vairs nebūtu aktuāli. "Mēs šeit nekādā gadījumā nevaram runāt par paaudžu nomaiņu kā mehānismu, caur kuru Latvijā mīkstinās vai kļūst pielaidīgāka attieksme pret VDK dokumentu publiskošanu," saka VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Mārtiņš Kaprāns.

Viņš stāsta, ka atšķirīgi uz dokumentu publiskošanu raugās latviski un krieviski runājošie valsts iedzīvotāji.

Tie, kas ikdienā runā latviešu valodā, lielā mērā atbalsta vai vairākums - vairāk nekā 60% - atbalsta šādu vairāk vai mazāk radikālu, ar ekspertu komentāriem vai bez ekspertu komentāriem VDK dokumentu publiskošanu," teica Kaprāns.

Tikmēr krievvalodīgo respondentu vidū dominē vai ir daudz izteiktāka opozīcija šo dokumentu publiskošanai. "Līdz ar to mums saglabājas šis etnolingvistiskais dalījums," teica Kaprāns.

Taču VDK dokumentu pētnieki bažījas, ka nevarēs piepildīt sabiedrības cerības. Lai arī Saeima uzdevusi līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā darbu paveikt, izpētes komisija kopš tās izveidošanas – nu jau vairāk nekā divus gadus arvien vēl netiek pielaista pie tā sauktajiem čekas maisiem. Trīs zinātnieki pat esot pieprasījuši pielaides strādāšanai ar slepeniem dokumentiem. Pagaidām par čekistu nodarījumiem viņi var spriest tikai pēc tā, kas ir pieejams arhīvā.

"Tad, kad iet cauri dokumentiem (..) mēs redzam vārdus, mēs redzam uzvārdus un bieži vien mēs tikai nojautas līmenī varam teikt, ka tā ir tā persona, kas atkārtojas un atkārtojas vienā, otrā, trešā, ceturtā, piektā epizodē. Bet mums nav nekādu pierādījumu! Trakākais – ka mēs zinām, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā ir šie vārdi, ir šie dati un mēs viņus varam saskatīt," atzīst VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Jarinovska.

Komisijas ieskatā ja vien gribētu – situāciju  varētu palīdzēt atrisināt Saeima, pieņemot lēmumu, kas liktu Satversmes aizsardzības birojam nodrošināt, ka zinātnieki tiek arī pie slepenās dokumentu daļas. "Saeima ir uzticējusi lēmumu pieņemt Ministru kabinetam. Uz Ministru kabinetu, teiksim tā, mēs nepaļaujamies, jo ministri nav izrādījuši interesi. Ministri, tieši otrādi – mūs ignorē, iespējami mēģina atlikt kā nevajadzīgu lietu, bet, nu, ņemot vērā, ka tomēr esam parlamentāra valsts, iespējams, ka  tieši Saeima arī izlems to jautājumu," skaidro Jarinovska.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ka pētniekiem tomēr pašiem ir jāsaprot, ko viņi vēlas no parlamenta. "Viņi nav iesnieguši nekādu lēmuma projektu, kas konkretizētu, ko viņi īsti vēlas. Tad ir jāpasaka ļoti precīzi – ko viņi vēlas," norādīja Mūrniece. "Ir ļoti svarīgi, lai viņi pēc iespējas ātrāk saņemtu šīs pielaides dokumentiem. Es saprotu, ka viņi ir pieteikušies un es ļoti ļoti ceru, ka Satversmes aizsardzības birojs veiks visas nepieciešamās pārbaudes maksimāli īsā laikā, cik nu tas ir iespējams," pauž Saeimas vadītāja.

Jau ziņots, ka Saeima un valdība devusi uzdevumu zinātniski izpētīt to, kā Latvijā darbojās bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komiteja (VDK). Tiesa, ar šī uzdevuma izpildi vēl samērā nesen gāja kā pa celmainu ceļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti