Aptauja: Vairākums netic iespējai apturēt lauku izmiršanu, bet ES naudu novēl reģioniem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nemaz netic, ka laukos būtu iespējams radīt pietiekami daudz darbavietu, lai cilvēki tos nepamestu, turklāt daudz neticīgāki ir pašu reģionu iedzīvotāji nevis rīdzinieki. Tai pat laikā lielākā daļa turpina uzskatīt, ka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi jāiegulda tieši lauku attīstībā, liecina LTV diskusijai “Lielais jautājums” pasūtītā SKSD aptauja. 

SKDS aptaujā noskaidrots, ka daudz neticīgāki ir paši reģionu iedzīvotāji, piemēram, Kurzemē un Zemgalē lauku apvidu attīstībai netic pat gandrīz divas trešdaļas aptaujāto. Optimisms savukārt visvairāk ir rīdzinieku vidū.    

Vai ticat, ka lauku apvidos ir iespējams radīt tik daudz darba vietu, lai cilvēki tos nepamestu?

  • 52% saka, ka netic
  • 38% tomēr tic

Dati SKDS

Tai pašā laikā, neskatoties uz to, ka liela daļa aptaujāto norādīja, ka lauku attīstībai netic, 65% uzskata, ka Eiropas nauda Latvijā jāiegulda vienmērīgi. Par ES fondu investēšanu “tikai Rīgā” balsoja 2%, bet 8% uzskata, ka tā jāinvestē visur, tikai ne Rīgā, bet koncentrēt fondu līdzekļus centros vai tikai pilsētās kopā atbalsta tikai 13%.

2013.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzdevumā bija tapis kāds pētījums, kas plašākai sabiedrībai tā arī nav ticis rādīts, bet kas analizē, vai valsts izvēlētā politika ar deviņām lielajām pilsētām un 21 reģionālās nozīmes centru iet kopā ar pašu Latvijas iedzīvotāju ieradumiem un uzskatiem, kam būtu jābūt Latvijas centriem, noskaidroja diskusijas veidotāji.   

21 reģionālais centrs, kurš iedzīvotāju acīs tāds nemaz nav

Tukums
Ogre
Sigulda
Kuldīga
Saldus
Talsi
Dobele  
Bauska
Aizkraukle
Cēsis
Smiltene
Valka
Gulbene
Alūksne
Madona
Limbaži
Līvāni
Preiļi
Krāslava
Ludza
 Balvi

 Pētījumā analizēta pakalpojumu pieejamība, cilvēku pārvietošanās tendences, Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu pārskaitījumiem no vienas pašvaldības uz citu un veikta vērienīga arī aptuveni 50 tūkstošu cilvēku aptauja.     

Pētījumā atklājies, ka absolūti vairumā gadījumu cilvēki no novadiem daudzus pakalpojumus izmanto ārpus tā, taču galvenais secinājums – neviens no šobrīd iezīmētajiem 21 reģionālās nozīmes centriem iedzīvotāju izpratnē piedāvāto darba iespēju un saņemto pakalpojumu ziņā par tādu nekalpo un pēc būtības viņi to neatzīst kā centru.

Iedzīvotāju pašu iemīto taku ziņā Latvijā ir septiņi centri, kuri spēj dzīvot paši par sevi un pievelk arī apkārtējo novadu cilvēkus -  Rīga, Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera, Ventspils un Jēkabpils.  

Jūrmalu un Jelgavu pilsētas iedzīvotāji uzskata par pašpietiekamām, piesaistīto novadu skaits tām ir minimāls, bet Jūrmalai pat nav vispār, kas lielā mērā izskaidrojams ar tuvo Rīgu. 

Taču darbs lielākai daļai iedzīvotāju ir salīdzinoši tuvu dzīvesvietai un nav vērojama liela mobilitāte, jo SKDS aptaujā noskaidrots, ka 56% iedzīvotāju ceļā uz darbu pavada līdz pusstundai, vēl 34% līdz darbam nokļūst pusstundas līdz stundas laikā,  stundu līdz divām uz darbu ceļo 7%, bet ilgāk par divām stundām - 2%.

Par Latvijas novadu attīstības stratēģiju un to, vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga, skatieties LTV nākotnes stratēģijas diskusiju «Lielais jautājums», ceturtdien, 23. aprīlī, plkst. 21.15.  Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāvēs savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību. Diskusijā piedalīsies arī pašvaldību vadītāji, premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī uzņēmēji. 

Raidījumā meklēs atbildi uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darba vietas. Izsakiet arī jūs savu viedokli aptaujā! 

  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti