Šie vērtējumi ir otri sliktākie kopš 1999. gada, kad pētījumu centrs SKDS gada beigās uzsāka veikt regulārus aizvadītā gada vērtējumu mērījumus. Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad līdzīgi kā šogad tikai 4% iedzīvotāju tekošo (t.i. 2009. gadu) Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 15 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju – t.i. 19% iedzīvotāju 2019. gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, un tikai 16% to vērtēja kā sliktāku. Lielākā daļa – 60% – uzskatīja, ka 2019. gads Latvijai ir bijis tāds pats kā 2018. gads.
Vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006. gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu. Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par ievērojamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas aizvadītās desmitgades gadu nogalēs.
Prognozējot, vai Latvijai 2021. gads Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā tikai 18% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 23% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 41% domā, ka tas būs tāds pats kā 2020. gads. Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 25% iedzīvotāju prognozēja, ka 2020. gads Latvijai būs labāks, 14% domāja, ka būs sliktāks, bet 49% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2019. gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Kopumā šī gada nogalē ir iegūtas ceturtās pesimistiskākie nākamā gada prognozes kopš 1999. gada, kad pētījumu centrs SKDS gada beigās uzsāka veikt regulārus aizvadītā gada vērtējumu mērījumus.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies aizpagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004. gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks. Līdzīgi kā citos kopš 1999. gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki, nekā domājot par valsti. Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2021. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 28% paredz, ka nākamais gads būs labāks, 17% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 34% domā, ka tas būs tāds pats kā 2020. gads. Tas ir krietni mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 39% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, tikai 7% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2019. gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004. gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
Cilvēkiem personīgi tikai 2009. gads bijis sliktāks par šo
Tikai katrs desmitais (10%) atzīst, ka personīgi šis gads ir bijis labāks par iepriekšējo, 43% – ka sliktāks 2020. gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 10% iedzīvotāju šo gadu novērtē kā sev personīgi labāku, 43% vērtē, ka tas ir bijis sliktāks, bet 40% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Šie vērtējumi ir otri sliktākie kopš 1999. gada, kad pētījumu centrs SKDS gada beigās uzsāka veikt regulārus aizvadītā gada vērtējumu mērījumus. Vēsturiski sev personīgi vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 9% iedzīvotāju 2009. gadu sev personīgi vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 60% – kā sliktāku. Pirms gada – t.i. 2019. gada nogalē – pozitīvas atbildes sniedza par 14 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – t.i. 24% iedzīvotāju 2019. gadu vērtēja kā sev personīgi labāku par iepriekšējo, un tikai 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir par 28 procentu punktiem mazāk nekā šī gada nogalē iegūtie 43% negatīvo vērtējumu.
Avots: SKDS
Diezgan drūmas bija arī 2008. un 2010. gada nogales, kad attiecīgi 18% un 16% iedzīvotāju attiecīgo gadu vērtēja kā sev personiski labāku, bet attiecīgi 38% un 32% uzskatīja, ka tas personiskā jomā ir bijis sliktāks par iepriekšējo. Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2004. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2004. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo, un 2006. gada nogalē, kad kopumā 34% aptaujāto uzskatīja, ka 2006. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo.
