Aptauju SKDS veica pagājušonedēļ, vēl pirms "Saskaņas" potenciālā kandidātu saraksta izziņošanas un pirms vēlētājiem kļuva zināms, ka Nacionālā apvienība startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību. Kā tas ietekmējis vēlētāju izvēles – tas būs redzams nākamajā vēlētāju aptaujā.
Noteikti vēlēšanās piedalīties sola 57% vēlētāju, kas ir līdzīgi kopējai aktivitātei pērnajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Drīzāk piedalīsies 27%, drīzāk nepiedalīsies – 7,7%. Savukārt 4,2% stingri apņēmušies ārkārtas pašvaldības vēlēšanās nepiedalīties.
Par aptauju
SKDS internetā veikta aptauja.
Aptaujāti Rīgas balsstiesīgie iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, laikā no 18 līdz 21. februārim.
No tiem, kuri vēlēšanās sola piedalīties, apmēram katram piektajam vēl ir grūti pateikt, kuru sarakstu izvēlēsies, bet 1% plāno vēlēšanu urnā mest tukšu aploksni un nebalsot ne par vienu no piedāvātajiem sarakstiem.
Lielākais vēlētāju atbalsts Rīgas ārkārtas vēlēšanās šobrīd tiek solīts "Saskaņai" – par šo partiju gatavi balsot 29% vēlētāju. Kā norāda sociologs Arnis Kaktiņš –
salīdzinot ar citam partijām, "Saskaņa" izskatās labi, bet agrākā spēka, šķiet, vairs nav.
Otrajā vietā – "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" kopējais saraksts, kuru gatavi atbalstīt 16,3%. Nacionālajai apvienībai savu balsi sola 12,8% vēlētāju – bet te jāatgādina, ka aptauja veikta pirms Nacionālā apvienība paziņoja, ka startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, kurai šajā aptaujā 1,3% vēlētāju atbalsts.
Aptauja liecina, ka "Jaunajai Vienotībai" Rīgas domes vēlēšanās sagaidāms 11,6% vēlētāju atbalsts, Jaunajai konservatīvajai partijai – 10,8%, bet ilgus gadus Rīgas domes valdošajā koalīcijā bijušajai "Gods kalpot Rīgai" balsi atdot gatavi 8% no aptaujātajiem.
Pēc aptaujas datiem, pagaidām zem 5% barjeras ir ZZS, par ko balsot gatavi vien 4,2% respondentu. Vēl 3,8% aptaujāto gatavi balsot par Latvijas Krievu savienību, bet 0,7% - par "Alternatīvu". Citas partijas izvēlējušies 1,5% atbildētāju.
Jāpiezīmē, ka šajā aptaujā iekļautas tās partijas, kuras pirms tās veikšanas bija paziņojušas par nodomu piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Kā norāda paši aptaujas veicēji – partiju reitingi vēl var krietni pamainīties, jo daudzi politiskie spēki vēl nav izziņojuši savus sarakstu līderus un sākuši priekšvēlēšanu kampaņas.
KONTEKSTS:
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 25. februārī, nolēma izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pēc diviem mēnešiem – 25. aprīlī, dienā, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pārkāpumus noliedz un uzskata, ka vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Pūce rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
