Tomēr gan domes pārstāvjiem, gan pētniekiem satraucošs šķiet rīdzinieku zemais iecietības līmenis pret dažādām citām sabiedrības grupām un tautībām.
"Rīdzinieku attieksme pret latviešiem un krieviem ir ļoti, ļoti laba. Patiesībā absolūti lielākā daļa saka: jā, mēs varētu precēties, [krievs latvietim un latvietis krievam] varētu būt tuvs draugs vai vismaz labs kaimiņš (..),” stāsta pētījumu veicēju, kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
„Bet, kas notiek tālāk? Mēs skatāmies uz ebrejiem (..) vai citas rases pārstāvi – čigānu vai romu… Tādu, kas saka, ir gatavi laulībai vai tuvai draudzībai [ar ebrejiem, čigāniem, citas rases cilvēkiem], ir ļoti neliels procents. Labi, liekam klāt kaimiņus [dzīvot kaimiņos] – dabūjam pusi [kas gatava]. Bet otra puse saka, ka viņi nebūtu komfortā [dzīvot ar ebrejiem, čigāniem un citas rases pārstāvjiem] arī kaimiņos. Maznodrošinātie, invalīdi ar fiziskiem traucējiem – tuvi draugi – jā, kaimiņi – varbūt, bet katrs ceturtais saka – [vēlos tos redzēts] tikai kā valsts pastāvīgos iedzīvotājus. Labāk pa gabalu! Citas rases pārstāvis… 40% saka, ka viņus nevajag vispār laist iekšā valstī, 39% - saka tikai kā tūristus,” rīdzinieku attieksmi ieskicē Kaktiņš.
