Jūnijā veiktajā aptaujā secināts, ka 74% aptaujāto ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtē cilvēkus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Tas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada aptaujā.
Tāpat kā iepriekš salīdzinoši kritiskāk uzturlīdzekļu nemaksātājus vērtē sievietes nekā vīrieši.
Savukārt pret nodokļu nemaksātājiem sabiedrībā valda lielāka tolerance. 54% respondentu ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtē nodokļu un nodevu parādniekus. Šis rezultāts ir labāks nekā 2018. gadā veiktajā aptaujā. Mazāk nekā trešdaļa respondentu šajā jautājumā ir neitrāli.
Galvenais secinājums – sabiedrības attieksme mainās atkarībā no piedzinēja statusa.
“Noteikti kopējai sabiedrības attieksmei pret konkrēto parāda veidu ir arī ietekme uz izpildes rādītājiem. Viennozīmīgi būt parādā uzturlīdzekļus saviem bērniem ir kauna lieta, nereti tā ir arī objektīva situācija – kaut kādu apstākļu sakritība un finansiālas grūtības. Bet ne tik strikta attieksme pret, piemēram, nodokļu parādniekiem vai administratīvo sodu lietām veicina pašos parādniekos tādu pašu attieksmi. Tas arī, protams, nereti kavē veiksmīgu izpildi,” skaidroja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
