Kad jūlijā pētījumu centrs SKDS Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem vaicāja – ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību jūs balsotu, 21,2% atbildēja, ka balsotu par partiju "Saskaņa", nākošie populārākie bija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 13,8%.
Nacionālajai apvienībai (NA) 5,8%, Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) 4,5%, kam seko Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 4,2% un tikai tad "Vienotība" ar 3,7%. Pārējām partijām nav vairāk kā 2% iedzīvotāju atbalsta. Gandrīz ceturtā daļa, uz šo jautājumu atbildot, atzina, ka šobrīd nezina, par ko balsot un 17% vispār nepiedalītos vēlēšanās.
Ja šos pašus datus pārrēķina, pieņemot, ka visu pagaidām neizlēmušo balsis sadalītos proporcionāli tāpat kā izlēmušo, tad iegūstam šādu ainu:
"Saskaņai" atbalsts tuvu 36%, ZZS – virs 23%. Teorētiski šie divi spēki divatā varētu izveidot koalīciju. Pārējie, kas pārvarētu 5% barjeru, krietni atpaliek – NA 9,9%, LRA 7,7%, JKP – 7,1%. "Vienotība" 5% barjeru pārvarētu kā pēdējā ar 6,3%. Pārējie paliek zem svītras.
Palūkojoties, kas šādos pārrēķinātajos datos mainījies kopš maija – tātad pirms un pēc pašvaldību vēlēšanām -, redzams, ka abiem līderiem reitings tomēr par dažiem procentpunktiem noslīdējis lejup. Reitinga kritums arī "Vienotībai".
"No sirds Latvijai", kas vēl pirms diviem mēnešiem būtu pārvarējusi 5% slieksni, tagad to vairs nepārsniegtu. Reitinga kritums ir arī "KPV LV". Tikmēr NA, LRA, JKP muskuļus drusku uzaudzējušas.
"Izskatās, ka vairāk vai mazāk, bet popularitāti zaudējušas visas pozīcijas jeb koalīcijas partijas, kas savā ziņā mani pārāk nepārsteidz,
jo, ja mēs skatāmies, kas un kā ir izskanējis publiskajā telpā saistībā ar dažāda veida reformām, vispirmām kārtām jau nodokļu reformu, kas bija jautājums numur viens. Saistībā ar to mums ir veselības reforma. Plus vēl šādi tādi skandāli, kur izskatās, ka trāpa pa koalīciju un koalīcijas partijām – tad tas ir savā ziņā pat likumsakarīgi, ka šis flangs ir popularitāti vairāk zaudēji," lēš SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
"Ja skatāmies, kas ir tie, kas popularitāti ir vairojuši pēdējo divu mēnešu laikā, tad tiešām gribas izcelt Jauno konservatīvo partiju. Izskatās, ka viņu veiksmīgais starts Rīgas pilsētā nospēlēja savu lomu – tādā ziņā, ka arī kampaņas laikā viņi bija diezgan pamanāmi un vēl jo vairāk pēc kampaņas mēs zinām to, ka masu mediji, publiskā telpa kādu kronē par uzvarētāju. Savā ziņā Jaunā konservatīvā partija un tās līderi šeit tā parādījās – tad parasti tie pēc tam, uzreiz pēc vēlēšanām iegūst papildu popularitātes punktus," piebilda sociologs.
Runājot par atsevišķām partijām, piemēram, līderiem “Saskaņai” atbalstītāju loks kopš gada sākuma turas 21%-23%robežās. Arī "Vienotībai" rādītājs stabils, tikai – krietni zemāks – kopš gada sākuma tie ir apmēram 4%.
Tikmēr ZZS vēlētāju loks bijis nestabilāks. No aizvadītā gada zemākā punkta – 10% janvārī – augstāko rādītāju "zaļzemnieki" sasniedza jūnijā, bet jūlijā jau atkal atkritiens līdz 13,8%.
Lēkā arī NA reitings. No 9,3% pirms gada tas lēnām slīdējis lejup, zemākais punkts maijā – 5,4%. Pēc vēlēšanām divu procentpunktu lēciens, bet jūlijā – gandrīz tikpat daudz atkal zaudēts.
Lai arī zemajā galā, diezgan stabilu kāpumu rāda JKP. No pusprocenta 2016. gada nogalē reitings jūnijā uzkāpis līdz 5,3%. Jūlijā gan atkal par procentpunktu mazāk.
