Aptauja: Lietu kārtošanā iestādēs trešdaļa izmanto maksājumus, dāvanas vai sakarus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā, kārtojot savas lietas valsts iestādēs, izmantojuši maksājumus, dāvanas vai neoficiālus sakarus - tā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un „Latvijas Faktu” veiktā iedzīvotāju aptauja. Tomēr kopumā vairākās jomās situācija ar korupciju Latvijā uzlabojas, ļauj secināt pētījums.

Kopumā to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu dot aploksni ārstam vai arī atpirkties no ceļu policista ar kukuli, joprojām ir augsts. Tomēr vairākās jomās Latvijas iedzīvotāju attieksme pret korupciju uzrāda pozitīvas tendences - tā liecina veiktais pētījums.

Kopumā iedzīvotāji pakāpeniski saskata arī mazāk korupcijas apkārtējā sabiedrībā. „Mani pozitīvi pārsteidz (..) jautājumi attiecībā uz augsta un zema līmeņa kukuļdošanu. Tendence attiecībā uz to, kā cilvēki uztver, tomēr ir pozitīva dinamika. Tā mēs vērtējam, salīdzinot 2007., 2012. un 2014.gadu. Kopumā to, kas uzskata, ka nedaudz vai lielā mērā palielinājās korupcija, to respondentu skaits ir samazinājies,” saka KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Kā pozitīva ir vērtējama arī tendence, ka aizvien mazāk iedzīvotāju kukuļdošanu saskarsmē ar valsts iestādēm uzskata par pieņemamu, norāda Streļčenoks: „Palielinājās to cilvēku īpatsvars, kas pasaka, ka viņi nav gatavi risināt jautājumus ar valsts amatpersonu kukuļošanu. Īpatsvars kopumā, ja salīdzina ar 2009.gadu, kad kopumā bija 58%, bet 2014.gadā – 64%.”

Lai gan nereti sabiedrībā izskan šaubas par to, cik atklāti socioloģiskajās aptaujās un saziņā ar valsts iestādēm iedzīvotāji ir par korupcijas jautājumiem, „Latvijas Faktu” vadītājs norāda, ka korupcijas uztveres pētījumi ir nozīmīgi, lai vērtētu pārmaiņas. „Tā ir iespēja salīdzināt. Pat ja mērāmais instruments nav ideāls, un sociālajā procesā nekad nevar būt ideāls instruments, tiek izmantots daudzas reizes pēc kārtas, tad tas tomēr uzrāda kaut kādu tendenci,” saka Freimanis.

Kopumā kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai pieļāva 29,5% aptaujāto. Tas ir par 5,2% mazāk kā pirms diviem gadiem, norāda KNAB. Visbiežāk kukuli amatpersonai iedzīvotāji dotu, jo nav pārliecības, ka viņu problēma tiktu risināta, darbinieki būs pretimnākošāki un tiks panākts pozitīvs risinājums.

Savukārt argumenti, kas varētu atturēt dot kukuli ir kukuļa dārdzība, apziņa, ka tas ir nepieņemami un tiktu veicināts amatpersonu negodīgums, kā arī bailes tikt pieķertam kukuļdošanā.

Iedzīvotāju skatījumā būtiski ierobežot korupciju būtu iespējams stingrāk kontrolēt publiskos iepirkumus.

Korupcijas attieksmes pētījuma ietvaros respondenti  tika intervēti šī gada aprīlī un kopumā tika uzklausīti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti