SKDS aptauja
- Piedalījās: 1005 respondenti
- Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji no 18 līdz 75 gadiem
- Aptauja veikta septembra vidū
Vakcinējoties pret Covid-19, iedzīvotāji lielākoties vēlas pasargāt sevi un tuviniekus no iespējamās inficēšanās vai smagas slimības gaitas. Krieviski runājošie papildus tam ļoti bieži kā iemeslu min arī iespēju ceļot, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Slimība vai pote bīstamāka?
No aptaujas respondentiem 54% uzskata, ka slimot ar Covid-19 ir bīstamāk, nekā vakcinēties pret to ar pašreiz pieejamām vakcīnām. Pretējās domās ir ceturtdaļa, proti, 24% respondentu uzskata, ka vakcinēties pret Covid-19 ar pašreiz pieejamām vakcīnām ir bīstamāk, nekā slimot ar to.
Ģimenē latviski runājošie respondenti lielākā mērā piekrīt, ka slimot ar Covid-19 ir bīstamāk, nekā vakcinēties pret to ar pašreiz pieejamām vakcīnām.
Tāpat būtiska atšķirība uzskatos par vakcīnu un slimības bīstamību manāma starp tiem cilvēkiem, kuri ir vai nav vakcinējušies. Starp poti saņēmušajiem 84% uzskata slimošanu par bīstamāku, nepotēto vidū šāds uzskats ir 17%.
Arī izglītības un ienākumu līmenis uzrāda atšķirības. Jo augstāka izglītība un lielāki ienākumi, jo biežāk slimību uzskata par bīstamāku nekā vakcīna. Arī atbilde “grūti pateikt” izskan retāk.
Vairāk vakcinēto
Vairāk nekā puse respondentu (56%) ir vakcinējušies pret Covid-19. Salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš veikto aptauju šis rādītājs pieaudzis par 12 procentpunktiem. Ģimenē latviski runājošie respondenti biežāk norāda, ka ir vakcinējušies pret Covid-19.
No tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19, 14% gan augusta, gan septembra aptaujās norādīja, ka noteikti nepotēsies.
Kopumā lielākajai daļai respondentu galvenie iemesli vakcinēties:
- iespēja pasargāt sevi no iespējamās inficēšanās un/vai smagas slimības gaitas (70%);
- lai pasargātu tuviniekus un citus cilvēkus no iespējas saslimt ar Covid-19 (57%);
- lai palīdzētu izbeigt šo pandēmiju (54%);
- lai varētu apmeklēt dažādas publiskas vietas un pasākumus (47%),
- lai varētu ceļot (40%);
- lai varētu atgriezties normālā profesionālajā dzīvē (30%).
Ģimenē latviski runājošie respondenti lielākā mērā vakcinējās pret Covid-19, lai pasargātu sevi un citus no iespējamas saslimšanas un lai palīdzētu izbeigt šo pandēmiju, bet ģimenē krieviski runājošie respondenti lielākā mērā vakcinējās, lai varētu droši ceļot.
Lielākā daļa respondentu uzskata, ka informācijas pieejamība par to, kur un kā Latvijā iespējams vakcinēties pret Covid-19 (75%), kā Covid-19 izplatās (64%) un cik Covid-19 ir bīstams (63%), ir kopumā laba. Ģimenē latviski un krieviski runājošo respondentu vērtējums par informācijas pieejamību ar Covid-19 saistītiem aspektiem būtiski neatšķiras.
KONTEKSTS:
Līdz 28. septembrim vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā ir saņēmuši 910 311 cilvēki, bet pilnībā vakcinēti ir 836 007 cilvēki. No kopējā iedzīvotāju skaita vakcināciju pret Covid-19 uzsākuši 48%, pabeiguši 44%.
Vislielākā aptvere ir vecuma grupā 70-79, kur vakcināciju uzsākuši 62% senioru. Veselības nozares darbinieku vidū vismaz vienu devu ir saņēmuši 93%.
Nedēļā vakcinēto rekords uzstādīts nedēļā no 24. maija, kad sapotēti 116 876 cilvēki. Bet septembra vidū vakcinācijas temps nokritās līdz 31 000 cilvēku nedēļas laikā.
Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" jeb "Janssen", taču "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma.
