Vēsts, ka katrs piektais sabiedrības loceklis pamestu valsti nopietnu militāru draudu gadījumā daudziem izraisīja nepatīkamu pārsteigumu. Taču ļaunākais, ka patiesībā tikai nedaudz vairāk par pusi skaidri paziņo, ka paliktu.
Tas ir diezgan daudz, ja katrs piektais apgalvo, ka nopietnu nepatikšanu gadījumā, tūdaļ taisītos prom. Un tikai 56% saka, ka paliktu Latvijā. Mazliet vairāk par pusi un daudzi skatītos pēc apstākļiem un pieņemtu lēmumu,” norāda sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Sociologs vērš uzmanību, ka īpaši slikts rādītājs ir tipiskās aktīvās karaklausības vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem. Šeit pat trešā daļa nešauboties dotos trimdā. Savukārt starp reģioniem tāds rādītājs ir Latgalei. Arī tur katrs trešais izvēlētos doties prom.
Tomēr nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas centra atrodas Ziemassvētku kauju vietas, bet Kalnciema vidusskolā ceturtā daļa skolnieku ir jaunsargi.
Latvijas Televīzijas ierašanās laikā pieci jaunsargi slīpē ierindas mācību. Visi šejienes 502. vienības jaunsargi ir instruktora virsseržanta, izlūka Oskara Karla ziņā. Šī skola daudzējādā ziņā paraugs un jauniešu nopietnība to apliecina:
Es šaubos, vai šobrīd tie cilvēki, kas saka, ka muktu, pamestu īpašumus, necīnītos par savu valsti, zemi, mājām un ģimenēm. Protams, ir grūti tam visam būt gataviem. Man nav ticības, ka tā muktu projām,” uzskata virsseržants, 502.jaunsargu vienības instruktors Oskars Karls.
Savukārt vecākais jaunsargs Mārtiņš Ziemelis domā, ka patriotam un latvietim, kas šeit dzīvo, kam šeit ir viss, nav kur mukt, būs sava zeme jāaizstāv.
Arī viņu draugi un paziņas, kas nav jaunsargos, noteikti pastāvētu par savu zemi. Tikai ilgākā sarunā pusaudži negribīgi atzīst, ka saskārušies ar pretēju viedokli. Tomēr šajā pusē tas ir izņēmums.
Kalnciema vidusskolā ir aprīkotas telpas, entuziasma pilni jaunieši un viņu pasniedzējs. Taču, kamēr šāds noskaņojums nevaldīs lielākajā daļā sabiedrības, nekāds militārtehniskais nodrošinājums, nespēj uzlabot Latvijas izredzes agresora priekšā.
Protams, gara spēks, morāle, piederības sajūta savai valstij, savas valsts un tautas mīlestība. Tas ir tas galvenais spēks. Ja tā nav, tad neviens, pat vismodernākais bruņojums to nespēj aizvietot,” atzīst atvaļināts ģenerālis Vitolds Zahars.
Sabiedrības saliedētība un augsts gatavības līmenis pretoties nereti ir arī izšķirošais faktors, kas liek agresoram atteikties no uzbrukuma ieceres.
