Vairums mērķu sasniegti, tomēr īstas apmierinātības nav
Premjers Kučinskis, sākot sarunu sēriju ar katru no 13 savas valdības ministriem, atklāti nekritizē un arī neslavē nevienu – publiski cenšas palikt diplomātisks.
“Ministri strādā kā komanda – viens nespītē otram, lai kaut kas [otram] nesanāk. Tāda savstarpēja izpratne ir visiem,” norāda premjers.
“Nākamais [svarīgais punkts] – protams, tas, ka mēs neesam atkāpušies no Rīcības plāna. Protams, vienā otrā gadījumā ir gājis smagi. Nodokļu reforma – tā bija vesela drāma. Bet gan ministri, gan ierēdniecība ir sapratusi to, ka tāpēc jau raksta šos Rīcības plāna punktus, lai viņus arī pildītu,” komentē Kučinskis.
Bet – kas ir izpildīts? Ja skatās pēc skaita – tad ministriju atskaitēs padarīto darbu ir vairāk, nekā nepaveikto. Tomēr pēc neoficiālām ziņām – ir būtiskas lietas, kas kavējas.
Piemēram, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) ir neapmierināts ar Saeimas darbu. “Daudzas lietas, ko mēs valdības līmenī esam izdarījuši, diemžēl Saeimā kavējas. Jau ļoti ilgu laiku Saeimā kavējas Dalītā īpašuma likuma virzība. Mēs gaidām rezultātu. Mēs esam gatavi atbalstīt [tā pieņemšanu]. Saeimas kavējas arī Valsts kancelejas virzītais un mūsu atbalstītais Trauksmes cēlēju likums. Arī šeit acīmredzot aicināsim Saeimu strādāt,” pauž Rasnačs.
Valdības gaiteņos neoficiālās sarunās neapmierinātība dzirdēta par Satiksmes ministriju, kas Ulda Auguļa (Zaļo un Zemnieku savienība) vadībā arvien vēl nepietiekami darot, lai, samazinoties Krievijas kravu apjomiem, piesaistītu tranzītu no citiem virzieniem.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) pārmet, ka joprojām nav skaidra plāna, kā notiks pašvaldību sadarbība izglītībā, transportā, drošībā. “Mēs pašreiz strādājam pie Ministru kabineta protokollēmuma, kas detalizētāk noteiks šo ceļa karti,” norāda Gerhards. Šis darbs ir jāpaveic mēneša laikā.
Iedzīvotājiem patīk reformatori
Arī iedzīvotājiem ir savs vērtējums par ministriem. Šonedēļ publiskotajā SKDS sociologu veiktajā pētījumā, kas tapis pēc “Neatkarīgās Rīta Avīzes” pasūtījuma.
Visaugstākais vērtējums ir aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (Zaļo un Zemnieku savienība), bet viszemākais – izglītības un zinātnes ministram – Kārlim Šadurskim (“Vienotība”).
Pirmajam pieciniekam, ieskaitot arī premjeru Kučinski, vērtējums ir plusos. Bet arī tiem, kuri ir mīnusos, salīdzinot ar pagājušo gadu vērtējums ir uzlabojies. Ar vienu izņēmumu – Dūklavu, kurš piedzīvojis dramatisku kritumu. Viņš pats gan uzskata, ka strādā labi. “Tie visi uzdevumi, ko mēs bijām apņēmušies pildīt, ir izpildīti,” norāda Dūklavs.
Tomēr Dūklava reitings nogāzies par 11 punktiem.
Politikas pētnieki to skaidro ne vien ar tā sauktajām “oligarhu sarunām”, kas liecina, ka Dūklavs varētu būt centies savtīgi izmantot savu amatu. “Lieta, kurā ministrs Dūklavs varbūt ir parādījies izteikti negatīvā aspektā, ir stāsts par daudziem mirušajiem suņiem Latvijā. Ir pamatotas aizdomas, ka pie vainas bija viens ļoti konkrēts Latvijā strādājoša suņu pārtikas izstrādātājs, kura intereses publiskajā telpā kaismīgi aizstāvēja ministrs Dūklavs,” vērtē politoloģe Iveta Kažoka.
Tieši saniknotie suņu saimnieki esot bijuši tie, kuri ministru “iegāzuši” pat vairāk, nekā oligarhu sarunas – uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.
Zīmīgi, ka tie ministri, kuri ir veikuši reformas, nebūt nav tie nemīlētākie.
Gada laikā rekords reitinga kāpumā ir finanšu ministrei – par 18 punktiem. Arī Šadurskis, kurš gan kopējā reitingā ir pēdējais, jo pret viņu noskaņoti daudzi krievvalodīgie, tomēr ir spējis pakāpties par 11 punktiem. Toties veselības ministres Andas Čakšas reitings ir audzis par astoņiem punktiem. “Sabiedrība acīmredzot tomēr novērtē pozitīvi to, ka tiek veiktas reformas, ka cilvēki ir aktīvi, iet un cīnās, lai gan tā ir zināma lieta. Lai kāda nebūtu reforma, vienmēr būs kāda grupa, kuras intereses būs aizskartas. Vienmēr daļā sabiedrības būs bažas un bailes par to, ka šīs reformas rezultātā viņi var būt cietēji. Tomēr mēs redzam, ka sabiedrība atbalsta reformu veikšanu,” stāsta Kaktiņš.
Savukārt Bergmaņa popularitātes saknes jāmeklē ministra sportiskajā pagātnē. “Spēkavīrs aizsardzības ministra amatā es domāju diezgan daudziem cilvēkiem izrādījies tāds spēcīgs arguments,” saka Kažoka. “Ja skatās uz tiem reitingiem kopumā, tad jāsaka tādā Latvijas partiju politiskā kontekstā kā ZZS netipiski, bet viņi ir kapitalizējuši visus tos labumus, ko dod atrašanās varas pozīcijās attiecībā uz saviem ministriem, izņemot Dūklavu,” norāda Kažoka.
Turpmākā popularitāte atkarīga no nodokļu reformas iznākuma
To, vai ZZS ministri, izņemot Dūklavu, spēs noturēt savu popularitāti, ir atkarīgs no nodokļu reformas veiksmes vai neveiksmes.
“Pēc mēneša - diviem iedzīvotāji sāks savos maciņos ieraudzīt šīs reformas rezultātus. Tad var būt arī izmaiņas.
Man gribas cerēt, ka tās būs patīkamas izmaiņas – ka cilvēki būs tiešām iepriecināti un tas, kas būs ticis viņiem apsolīts, viņi to tiešām ieraudzīs, sajutīs un attiecīgi tas atsauksies arī uz novērtējumiem,” norāda Kaktiņš.
“Bet – var izrādīties, ka tas tā nav! Var izrādīties, ka, piemēram, matemātiski, tehniski pat ir kaut kādi ieguvumi, kaut kādi pieaugumi, bet cilvēki tos pieaugumus vienkārši nesajūt vai viņi ir sacerējušies uz kaut ko krietni vairāk, nekā viņi ierauga vai – no vienas puses viņi ierauga pieaugumus, bet no otras puses – tur paaugstinātā akcīze par degvielu vai alkoholu ar uzviju viņiem šos pieaugumus ir apēduši. Tad var izrādīties, ka tiek meklēts, kurš ir vainīgais un tad ir diezgan skaidri – kurā virzienā tie pirksti rādīs. Skaidrs, ka tie vainīgie vairāk vai mazāk – bet maksās ar savu popularitāti!” pauž sociologs.
