Aptauja: kontrabandas preces pērk, lai spītētu valstij

Latvijā kontrabandas preču pircēju skaits pēdējos gados samazinās, tomēr tas joprojām ir pietiekami liels, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Piemēram, kontrabandas tabaku vidēji valstī pērk 11%, bet Latgalē to ir pirkuši 16% iedzīvotāju. Biežākie nelegālās preces pirkšanas iemesli ir vēlme ietaupīt, kā arī veids, kā izrādīt attieksmi pret valsti.

Aptauja: kontrabandas preces pērk, lai spītētu valstijZane Mače

    Pētījumi rāda, ka kontrabandas apjomi Latvijā samazinās, tomēr joprojām ir ievērojami. Uzstājoties Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā, Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka prognozēja, ka kontrabandu pilnībā izskaust nevarēs. Runājot par situāciju Latvijā, viņš sacīja:

    "Mēs esam kontrabandas darboņiem, man liekas, ļoti izdevīgā vietā. Starp robežām. No vienas puses Baltkrievija, Krievija, kur šīs preces ir ārkārtīgi lētas. No otras puses Skandināvijas valstis, kur šīs preces ir ārkārtīgi dārgas."

    Pētījumu centra SKDS jaunākā aptauja rāda, ka nelegālās cigaretes, alkohols un degviela joprojām ir populāras preces. "Šī gada maijā mums 11% teica, ka viņi vai citi mājsaimniecības locekļi pēdējā gada laikā ir pirkuši tabaku. 5% ir teikuši, ka ir pirkuši degvielu. Kontrabandas degvielu, tas ir katrs 20 Latvijas iedzīvotājs. Apmēram tik pat daudz atzina, ka ir pirkuši alkoholu," skaidroja Kaktiņš.

    Piemēram, 2013. gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs teica, ka ir pircis kontrabandas tabaku. Pirms četriem gadiem šādu atbildi deva 14% aptaujāto, bet tagad 11% jeb katrs desmitais. Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz degvielu un alkoholu. Kaktiņš norādīja, katrs desmitais joprojām ir daudz.

    Reģionālajā griezumā izceļas Latgale. Ja vidēji kontrabandas tabakas pircēju skaits valstī ir 11%, tad Latgalē nelegālās cigaretes pirkuši 16% iedzīvotāju.

    Eiropas Savienības (ES) valstīs pagājušajā gadā tika patērēti 43,6 miljardi kontrabandas cigarešu. Tabakas tirgotāja "Philip Morris International Latvia" pārstāve Madara Apsalone norādīja, tie ir vairāk nekā 8% no kopējā patēriņā. ES valstu budžetos tādēļ nav nonākuši 10 miljardi eiro.

    Savukārt Latvijas maks nelegālo cigarešu dēļ zaudējis apmēram 61 miljonu eiro.

    Latvija gan vairs nav galvenā nelegālās tabakas izplatītāja. 

    "Pēc ilgiem gadiem Latvija vairs nav pati sliktākā no cigarešu kontrabandas viedokļa ES. Mūs ir apsteiguši grieķi un īri, kur kontrabandas īpatsvars pārsniedz 20%. Latvijā pēc KPMG vērtējuma tie ir 19,5%," stāstīja Apsalone.

    Tomēr kontrabandas līmenis ir ievērojami augstākās nekā kaimiņos Lietuvā un Igaunijā. Tur kontrabanda ir attiecīgi 17% un 9,5% no kopējā apjoma.

    SKDS pētījums rāda, ka iemesli kontrabandas preču pirkšanai joprojām ir vēlme ietaupīt. Katrs desmitais aptaujas dalībnieks uzskata, ka arī kvalitātes ziņā nav nekādas atšķirības. Kaktiņš vērš uzmanību uz vēl kādu iemeslu, kuru min kontrabandas pircēji:

    "8%, gandrīz katrs desmitais saka - tāpēc, ka par spīti valstij.

    No citām aptaujām mēs zinām, ka attieksme pret valsti ir tāda, kāda ir. Un man labpatīk domāt, ka tas tā arī ir. Viens no faktoriem - nodokļu morālei. Un izskatās, ka tas ir viens no faktoriem kontrabandas lietā, jo, ja tu būtu sirdī ļoti, ļoti patriotisks, tu varbūt nedarītu šo lietu tieši patriotisma dēļ. Un maksātu mazlietiņ vairāk."

    Tajā pašā laikā aptaujātie, arī tie, kuri paši nelegālās preces pērk, kontrabandu uzskata par nosodāmu rīcību. Aptauja rāda, ka cilvēki tomēr palikuši neiecietīgāki pret šo rūpalu un vairāk atbalsta tā apkarošanu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti