Pārkāpumu vidū ir internetā piedzīvota šantāža vai draudi, finanšu krāpšanas shēmas upura loma, piedzīvota emocionālā vardarbība, manīta pornogrāfija bez vecumu ierobežojoša brīdinājuma vai saskarsme ar nelegālo pornogrāfiju. Tāpat 15% jeb katrs septītais atzīst, ka internetā iepazinies ar cilvēku, kurš, izmantojot viltus profilu, izlicies par kādu citu. 47% aptaujāto atzīst, ka, iespējams, arī viņu bērni ir nonākuši līdzīgās situācijas, tikai viņi par tām nav informēti.
39% vecāku nemaz nav interesējušies, vai bērnam ir bijusi kāda negatīva pieredze, izmantojot internetu.
Drošāka interneta centrs saņem vidēji 500 ziņojumus gadā par pamanītiem pārkāpumiem internetā. Aicinot izmantot mobilo lietotni “Drošs internets”, centrs prognozē, ka ziņojumu aktivitāte būs augstāka.
Lietotnē iespējams ziņot par tādiem gadījumiem kā emocionālā vardarbība vai finanšu krāpniecība, par bērnu seksuālu izmatošanu saturošiem materiāliem un citu nelegālu saturu. Lietotne piedāvā arī iespēju atrast atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, piemēram, kā rīkoties, ja kāds piekļuvis manam sociālā tīkla kontam un nomainījis paroli, kā ierobežot piekļuvi bērniem nevēlamam interneta saturam un ko darīt, ja tiek veikta šantāža par kailfoto. Lietotnē tāpat ir apkopotas saites populārākajos sociālajos tīklos ar noderīgu informāciju par privātuma iestatījumiem, kontroles rīkiem un ieteicamo rīcību problēmu gadījumos.
Līdzšinējā Latvijas Drošāka interneta centra pieredze liecina, ka visbiežāk tiek saņemti ziņojumi vai palīdzības lūgumi brīžos, kad tiek īstenota naudas izspiešana, lai netiktu publicēti cietušajam kompromitējoši materiāli. Nereti arī vecāki vēršas pēc palīdzības, jo viņu atvases ir cietušas no kibermobinga.
