Šogad paiet 30 gadi, kopš Latvijā homoseksualitāte vairs nav krimināli sodāma. Jau daudzus gadus LGBT kopiena, kurā ir pārstāvēti geji, lesbietes, bisesksuāļi un transpersonas, rīko dažādas akcijas un cenšas pierādīt ne tikai sabiedrībai, bet arī politiķiem, ka ir neatņemama sabiedrības sastāvdaļa, kurai ir jābūt līdzvērtīgām tiesībām.
Lūk, kā Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātie cilvēki vērtē LGBT tiesību sistēmu:
Eduards: "Likumu Saeimā, kas netika pieņemts, es ceru, pieņems. Tad, iespējams, tas kaut kādā mērā pavērs ceļu šai kopienai [un] Latvija šajā ziņā pievienosies brīvajām Rietumu demokrātijām."
Aleksandra: "LGBT tiesību sistēma ir pietiekošāka, nekā tā ir Krievijā. Es kā Krievijas pilsone varu teikt, ka viss ir lieliski, viss ir, kā vajadzīgs."
Artjoms: "Sistēma joprojām nav pilnvērtīga. Joprojām viens no partneriem nevar pieņemt medicīnisku lēmumu slimnīcā."
Tatjana: "Man viņi nav parasti. Un es neizdabātu tam, lai viņu kļūtu vairāk. Tā ka es esmu pret. Tagad viņi nekādā ziņā nav zaudētāji."
Anna: "Saeimai ir daudz jāstrādā, lai visiem būtu vienādas tiesības. Lai citi cilvēki zinātu, ka tas ir pilnīgi normāli, ka vīrietis mīl vīrieti vai sieviete mīl sievieti."
Latvijas Radio: "Kā Latvija LGBT tiesību ziņā izskatās uz citu valstu fona?"
Eduards: "Jāiet līdzi laikam. Es domāju, ka tālāk viss nokārtosies."
Anna: "Citās Eiropas valstīs ir draudzīgāka [attieksme] nekā pie mums."
Aleksandra: "Jautājumam šeit pieeja joprojām ir konservatīvāka, nekā tas ir Rietumeiropā. Tas, manuprāt, ir saistīts tai skaitā ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Bet kopumā perspektīvas ir."
Artjoms: "Vajag vismaz 15–20 gadus, lai šī LGBT kustība kļūtu normāla cilvēku acīs, jo es, varbūt mani kolēģi, domā līdzīgi, bet vecākiem cilvēkiem vēl ir vajadzīgs laiks."
Tatjana: "Latvija pieturas pie Eiropas likumiem. Bet mēs atpaliekam, tāpēc ka mēs pēc Padomju Savienības esam pavisam jauniņi. Bet nekas – sasniegsim un nodzīvosim līdz labākiem laikiem."
Viena no kvēlākajām LGBT kopienas prasībām ir pieņemt Civilās savienības likumu, kas paredz ikvienam cilvēkam iespēju noslēgt civilo savienību ar citu cilvēku. Lai gan atsevišķas partijas pret to raugās negatīvi, likumprojekts parlamentā nonāca līdz 3. lasījumam, bet vienā no pēdējām 13. Saeimas sēdēm to izņēma no darba kārtības. LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis uzskata, ka tā ir politiska spēle.
"Saeimai jāapzinās tas, ka ir Satversmes tiesas spriedums, un Satversmes tiesas spriedumam ir likuma spēks. Un tie tomēr ir jāpilda. Mēs nevaram izvēlēties, kurš spriedums mums patiks labāk un kuru mēs izpildīsim. Tas ir tāds ārkārtīgi drausmīgs signāls visai sabiedrībai kopumā. Saeimai būtu tā kā jābūt paraugam sabiedrībai, nevis jāiedvesmo nepildīt," sacīja Zālītis.
Ja Saeima projektu nevirzīs, iniciatīvu pārņemšot tiesas, kas atzinušas jau 16 viendzimuma pāru ģimenes.
